Telefona krāpnieki turpina veidot jaunas shēmas, lai vieglāk varētu izkrāpt naudu. Sākumā krāpnieku uzvaras gājiens bija, sevi piedēvējot par bankas drošības biroju pārstāvjiem. Uzķērās daudzi, bet vēlāk sabiedrība sāka uzmanīties. Nākamais solis - policijas darbinieki -, arī tas nostrādāja labi. Bet tagad krāpniekiem jauna ideja - viņi uzdodas par elektroenerģijas un telekomunikācijas pārstāvjiem.
Arvien vairāk parādās brīdinājumi no cilvēkiem sociālajos medijos par krāpnieciskiem zvaniem, kuri mēģina noskaidrot sensitīvu informāciju. Olaines iedzīvotāja Alvīna saskārās ar krāpnieku zvanu un krita krāpnieku nagos. “Piezvanīja man, un zvanīja ziniet, no kurienes? Vai gribat dabūt atlaidi elektroenerģijai? Es atbildu: “Jā, protams, dodiet!” Un tad man zvanīja, kā viņu, nosauca savu vārdu… Un es gaidu, gaidu, gaidu. Tad man – čiks, un pazuda naudiņa no telefona.”
Šādu gadījumu Latvijā ir arvien vairāk, un to ReTV Ziņām apliecina arī policija. Tur saka - tie ir starptautiski noziedznieki no Austrumeiropas valstīm, kuri parasti runā krievu valodā. “Nauda lielākoties tiek pārskaitīta uz ārvalstu kontiem. Līdz ar to šāda nozieguma izmeklēšana ir laikietilpīga, un Latvija nav galvenā valsts, kas virza izmeklēšanu, taču Latvija sniedz atbalstu citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm izmeklēšanā,” pauž Gita Gžibovska, Valsts policijas sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste.
Krāpnieki ir soli priekšā drošības iestādēm, jo viņi ik dienas izdomā dažādas shēmas un veidus, kā iegūt informāciju, ar kuru var viegli piekļūt pie personu kontiem. “Šīs krāpnieciskās shēmas ir daudzas, kuras mēs šobrīd novērojam, līdz ar to tādas kopīgas iezīmes patiesībā nemaz nav. Daudzos gadījumos zvana no ārvalstīm, tad šie krāpnieki spēj runāt tikai krievu valodā,” skaidro Andrejs Konstantinovs, kiberrdrošības eksperts.
Bieži vien cilvēki ir neizpratnē par to, kā var uzzināt krāpnieki viņu telefona numuru, ja nekur netika publicēts. “Bieži vien gadās tā, ka zvanās vienkārši uz visiem iespējamajiem telefona numuriem, skatās, kas pacels. Tad sarunas laikā mēģina par jums dabūt to informāciju. Otrs gadījums ir, vai nu nopirkuši kādu telefona datu bāzi, paši ieguldījušies un iepriekš kaut ko zina par jums. Pārsvarā tas otrs gadījums, kad krāpnieki jau zina, tas ir, kad runa ir par lielāku naudu. Tad ir sociālie mediji, kas mūsdienās atklāj ļoti daudz informācijas,” saka Andrejs Konstantinovs.
Kiberdrošības eksperts ReTV Ziņām stāsta, ka ne tikai nedrīkst atbildēt, bet nevar jokoties un speciāli ilgi sarunāties ar krāpnieku. Tā kā krāpnieks zina telefona numuru, viņš var sagādāt galvas sāpes. “Tie cilvēki, kas ir otrā galā, nevar zināt, cik viņi tehniski ir sagatavoti, bet skaidrs ir tas, ka viņiem morālās intereses ir ļoti zemas, līdz ar to viņi, ja gribēs, viņiem ir jūsu telefona numurs, varēs sagādāt visādas problēmas.”
Tā kā krāpnieki kļūst spējīgāki, lielās kompānijas kļūst bezspēcīgākas. ReTV Ziņām rakstiski atzīst telekompānijas “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola: “Pēdējā laikā aktuālākā krāpnieku shēma ir zvanīt un stādīties priekšā kā bankas drošības dienesta pārstāvim, pārliecinot zvana adresātu, ka ir apdraudēta viņa naudas drošība bankas kontā. Jāuzsver, ka pēdējā laikā krāpnieciskos zvanus ir ļoti sarežģīti bloķēt, jo katru reizi, kad tiek veikta krāpnieciska darbība, tiek ģenerēts un izmantots jauns telefona numurs.”
Policija kārtējo reizi uzsver, ka cilvēkiem ir jābūt uzmanīgākiem. Ja esat saskāries ar krāpniekiem, tad jāvēršas policijā.
