Telefonkrāpnieki izmanto aizvien jaunas metodes

Telefonkrāpnieki nepārtraukti izdomā jaunas un inovatīvas idejas, kā sasniegt savus mērķus. Par šiem noziedzniekiem tiek bieži brīdināts, taču Latvijā upuru skaits katru gadu strauji pieaug. Valsts policija atgādina, ka jābūt uzmanīgiem, komunicējot ar svešiem cilvēkiem, it īpaši, ja saruna ir par finanšu līdzekļiem.

Valsts policijā arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad telefonkrāpnieki uzdodas par Valsts policijas, citu tiesībsargājošo iestāžu, finanšu vai bankas darbiniekiem un mēģina pārliecināt iedzīvotājus par iespējamām nelikumīgām darbībām viņu banku kontos.

Fragments no kādas telefonsarunas:

“Krāpnieks: Jā, krimināllieta ir ierosināta.

Upuris: Par ko?

Krāpnieks: Lieta ir tāda, ka šī persona ieradās vakar 15:40 “Swedbank” filiālē un no jūsu vārda sniedza notariālo pilnvaru, pēc kā arī mēģināja noformēt aizdevumu pieprasījumu kredītu 15 tūkstošu eiro apmērā.”

Pērn Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī reģistrēts 191 krāpšanas gadījums, kas ir par 106 vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti jau 56 gadījumi.  

Evita Galviņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece: “Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, pasargāt savus personas datus, jo ne policijas, ne bankas darbinieki nejautās, nezvanīs un neprasīs PIN kodus, SMART-ID piekļuves kodus un dažādus citus kodus, lai identificētu personu. Valsts iestādēs nav nepieciešams autorizēties. Ja saņemat šādus zvanus, ieteicams zvanu uzreiz pārtraukt un neturpināt sarunu.” 

Krāpnieki parasti runā ātri, un viņi bieži informē, ka bankā ir novēroti aizdomīgi darījumi. Sarunas laikā tiek izdarīts emocionāls spiediens uz upuri, lai neļautu tam apdomāties. Krāpnieks vēlas, lai viss tiktu izdarīts uzreiz, un liek telefonā vai datorā lejuplādēt tādas programmas kā ANY Desk, HOP, Moon Play vai TeamViewer. Krāpniekus ir viegli atpazīt, jo viņi parasti sarunājas krievu valodā.

“Zvana un saka, ka varbūt tas ir no SIA “Swedbank” piemēram, biežāk varbūt runā varbūt krieviski, tas arī mulsina, tā doma – ka tā nevarētu būt. Es sāku runāt latviski, visbiežāk man vairāk neatbild vai nomet klausuli,” stāsta Andžela. 

Arī Olgai bijusi pieredze ar telefonkrāpniekiem:“Jā, ir bijuši zvani ar tekstu: “Šeit jūs traucē policija.” Sāk runāt krievu valodā, un es uzreiz viņam saku: “Jaunais cilvēk, lūdzu runājiet latviešu valodā!” Vispār man ir teikuši, ka tādam un tādam krievam esmu pārskaitījusi kaut kādu naudu, bet, kad man viņi ir zvanījuši, es viņus sūtu piecas mājas tālāk... Atvainojos par savu atklātību.” 

Tomēr šie noziedznieki ar laiku kļūst gudrāki un prasmīgāki, izdomājot jaunus veidus, kā iesaistīt neaizsargātus iedzīvotājus savās shēmās. Piemēram, šobrīd jau ir sastopami telefonkrāpnieki, kas brīvi pārvalda latviešu valodu. Krāpnieki bieži vien ir labi sagatavojušies – viņi mēdz izmantot reālus policijā un citās valsts iestādēs strādājošu personu vārdus un uzvārdus. 

Fragments no telefonsarunas: 

Krāpnieks: “Tādā gadījumā es jums tūlīt nosūtīšu savu personas apliecinošā identificēšanas dokumenta fotoattēlu, kā arī Nikolai Dombrovski fotorobotu, varbūt varēsiet viņu identificēt. Jums tiks arī nosūtīta pavēste, kas jums atnāks šodienas laikā. Jums būs jāierodas policijas iecirknī jau personīgā iesnieguma izskatīšanai un parakstīšanai.”

Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, noziedznieki nosūta gan viltus fotogrāfijas ar Valsts policijas dienesta apliecībām, gan viltotus paziņojumus ar it kā meklējamo personu datiem. 

Jāatceras, ka noziedznieks neprasa bankas pieejas datus uzreiz, bet gan cenšas ievilināt sarunā, lai iegūtu upura uzticību. Visbiežāk viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņi uzdod, – kādu banku upuris izmanto, vai viņš var pastāstīt, kur un kā veicis maksājumus pēdējā laikā.  

Fragments no telefonsarunas:

"Krāpnieks: Kādās Latvijas bankās jūs esat klients? 

Upuris: Bankā man teica, ka to es nevaru nevienam teikt, izņemot filiālē.

Krāpnieks: Šādu informāciju jūs varat teikt, jūs nevarat teikt konfidenciālu informāciju, piemēram, PIN kodus, paroles vai bankas karšu numurus."

Jābūt ļoti piesardzīgiem, komunicējot pa telefonu ar svešiem cilvēkiem, īpaši, ja saruna ir par finanšu līdzekļiem. Ja šķiet, ka zvanītājs izliekas par kādu citu, pareizi būtu pārtraukt sarunu. Pretējā gadījumā, pašam neapzinoties, var kļūt par upuri un noziedznieks sasniegs savus mērķus. Šobrīd arī ir populāras krāpniecības metodes, kurās e-pastā tiek saņemts ziņojums, ka nav apmaksāts pasta sūtījums vai gūts laimests. Valsts policija arī brīdina, ka nevajadzētu vērt vaļā nezināmas saites. 

Latvijā šobrīd bieži sastopami gadījumi, kad tiek saņemtas vēstules no it kā ārzemju karavīra, kurš vēlas doties pensijā, bet tam nepieciešami līdzekļi. Visbiežāk šādām shēmām par upuriem tiek izvēlētas sievietes. Tāpat fiksēti gadījumi, kad tiek saņemtas īsziņas no sveša numura, kur krāpnieks izliekas par upura bērnu un stāsta, ka esot sasitis auto. Tiek lūgta nauda, lai segtu bojājumus, kas avārijas laikā nodarīti cita cilvēka īpašumam. 

Evita Galviņa: “Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, tad iedzīvotājam vēlams pēc iespējas ātrāk griezties savā bankā un informēt bankas darbiniekus, ja tas ir iespējams, tad apturēt naudas plūsmu, pēc tam, protams, vērsties policijā ar iesniegumu.”