Simptomi parādījās oktobra beigās, bet testu nodeva tikai novembra sākumā - stāsta Krista, kurai ģimenes ārste nebija pat ieinteresēta nosūtīt uz Covid-19 antigēnu testu, lai noskaidrotu, vai bijusi inficēšanās.
Kristai Pozņakai bijusi temperatūra 37,3. Iedzērusi “Teraflu”. Viņai nebija doma, ka varētu būt inficējusies ar Covid-19. “Nāca vakars – palika sliktāk, gulēju citā istabā, lai draugam to nepielaistu klāt, bet simptomi arvien vairāk parādījās. Galvas sāpes bija vājprātīgas.”
Sieviete bija pārliecināta, ka ir inficējusies. Pirmās saslimšanas pazīmes parādījās 28. oktobrī. Pirmo testu Krista nodeva 3. novembrī, savukārt otru – 12. novembrī. Tātad, pirmo testu Krista nodeva septiņas dienas pēc pirmajiem simptomiem, bet otru - 16 dienas pēc brīža, kad parādījās Covid-19 inficēšanās pazīmes. Taču abi testi bija negatīvi.
“Nu, jā, tas it kā ir dīvaini kaut vai nedēļu, ka esmu slimojusi un man neuzrāda testu, gribētu gan vairāk vainot ģimenes ārsti, jo saka, ka jātaisa pirmajās dienās, kad simptomi parādās, bet tas ir dīvaini - tev ir Covid, bet pēc septiņām dienām tev parāda, ka neesi slims,” pauž Krista.
Īpatnējās situācijas skaidrojumu ReTV Ziņas centās uzzināt Slimību profilakses un kontroles centrā, kur norādīja – mēs neatbildam par testu rezultātiem, tāpēc ar vairāk jautājumiem jāgriežas pie testa veicējiem Centrālajā laboratorijā. Taču arī laboratorijā nespēja sniegt atbildi. Veselības inspekcijā, lai gan iesākumā bija cerīgi noskaidrot, kāpēc abi testi bijuši negatīvi personai ar simptomiem, tomēr atteicās sniegt komentāru, norādot, ka šādu gadījumu dzirdējuši pirmo reizi.
Eksperte, epidemioloģe Anda Ķīvīte Urtāne ReTV Ziņām pauž, ka viens no iemesliem kļūdām ir nepilnības testēšanā. “Nevienam testam nav 100% rādītājs. Ir testi, kuri ir ļoti tuvu, piemēram, ilgu laiku strādāju HIV jomā, ir eksprestesti, kur, no pirksta asinīm uzpilinot dažas pilītes, var noteikt, ir HIV vai nav. Tie ir 99,9%, viens no tūkstoša ir, kuriem ir HIV, bet tests ir negatīvs.”
Epidemioloģe skaidri norāda - ja ir antivielas, tad ir ļoti liela iespēja, ka persona bija inficēta ar Covid-19.
Pašlaik tiek veikts Covid-19 pētījums Latvijas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu, kuriem cilvēkiem ir izstrādājušās antivielas. Tiesa, pētījumā piedalās iedzīvotāji, kuri nav vakcinējušies, vai nodevuši Covid-19 antigēnu testu. Jāpiebilst, tas turpināsies līdz marta beigām.
Eksperte Anda Ķīvīte-Urtāne gan atzīmē, – ja cilvēkam ir izstrādājušās antivielas, tas nenozīmē, ka personai nebūtu ieteicams vakcinēties, jo antivielas neveidojas pietiekamā līmenī, lai pasargātu cilvēku no inficēšanās.
