Jau sesto reizi Rīgas jūras līcī notika Latvijas lielākā jūras burāšanas regate - “Gulf of Riga Regatta”. Tās ietvaros norisinājās arī Latvijas Jūras burāšanas čempionāts un Livonijas kausa izcīņa. Sacensību starts tika dots Rīgā ar startu un finišu pie moliem. Otrajā sacensību dienā no Rīgas burāja uz Salacgrīvu. “Sacensībās piedalās jūras spējīgas jahtas, kas ir dažādi aprīkotas. Ir sportiskākas, kas ir domātas tikai sportam - bez nekādas sadzīves iekšā. Ir arī kā kruīza jahtas, ar kurām var braukt sacensībās. Protams, ka tur ir arī iedzīve, kur burātāji nedēļas laikā var palikt un dzīvot uz jahtām,” stāsta Kristīne Kanska, sacensību organizatore, Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes locekle.
Sacensībās kopumā piedalījās 43 jahtas no četrām valstīm: Igaunijas, Lietuvas, Somijas un, protams, Latvijas. Šajā sporta veidā visiem ir vienādas iespējas uzvarēt - pat tad, ja tev nav tik ātra un liela laiva. Kristīne Kanska: “Katra no tām laivām ir citādāka. To spējas pielīdzina pēc koeficientiem. Izrēķinot var noteikt katras laivas finiša laiku, pēc kura nosaka rezultātus. Tas nozīmē, ka ne vienmēr jahta, kas finišē pirmā, ir arī uz pjedestāla pirmā.”
Burāšana kā sporta veids ir iekļauts olimpiskajās spēlēs, bet ne jūras burāšana. Sacensību organizatore un Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes locekle Kristīne Kanska stāsta, ka Latvijā jūras burāšana ir bijusi vienmēr, bet varbūt ne tik attīstīta kā citās valstīs. “Vēsturiski Latvijā ļoti populāra. Ir sacentušies latvieši ar igauņiem un lietuviešiem. Mēs šo tradīciju mēģinām atdzīvināt. Te piedalās septiņas komandas no Lietuvas, desmit no Igaunijas, pārējās no Latvijas un viena no Somijas. Tas mērķis ir apgūt, draudzēties un sacensties. Vienam ar otru tādā veidā palielināt konkurētspēju.”
Lai gan apmeklētāji baudīja silto un bezvēja laiku, sportisti par laikapstākļiem nebija priecīgi. Arī komandas “Thora” kapteinis Klāvs Vasks atzīst, ka vajadzēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai spētu atrast vēju. “Mēs turējāmies pie krasta. Dienas beigās ar apmierinošu rezultātu arī finišējām labā pozīcijā. Kopumā mūs pārsteidza gan bezvējš, gan neliela vētra, kas bija no negaisa, kas bija ar 40 mezglu sekundē vēju.”
Lai veiksmīgi varētu finišēt un pat uzvarēt, svarīgs ir komandas darbs un izvēlētā stratēģija, pie kuras arī ir jāturas. Uz “Thora” klāja strādā astoņi cilvēki, visi pieredzējuši sportisti. “Mēs visi šeit, kas burājam, esam vairāk kā piecus gadus burāšanā. Citi ir vairāk nekā desmit gadus. Es teiktu, ka kopumā pieredze veido arī rezultātu.”
Runājot par pašu laivu, tās izskats ir viens no pamanāmākajam sacensībās. Laivas borti nav ierastajā baltā krāsā, bet gan spoguļtipa. “Pilnīgi jauna iegādāta šī gada sākumā - nav bijusi lietota, protams, ir kaut kādas bērnu slimības. Jāmēģina jahtu pielāgot cīņas apstākļiem un sacensību režīmam. Pēc katrām sacensībām veicam nelielus, mazus uzlabojumus, lai ar katrām sacensībām kļūtu arvien konkurētspējīgāki un ātrāki. Līdz ar to pasaules čempionātos šīs jahtas modelis ir ļoti konkurētspējīgs, un ceram, ka arī pāris gadu laikā spēsim izcīnīt ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā vadošās pozīcijas.”
Kā organizatore minēja, lai piesauktu vēju, tiek darīts viss. Tā arī bija uz klāja “Ilze”. “Mums ir muzikants uz laivas. Mēs mūzikas instrumentu uzspēlējam, kad nav īpaši labi. Mums ir bijuši negadījumi, kad esam noplēsuši visu, kas mums bija, spēlējot mūziku bezvējā, un pēc tam ir bijuši negadījumi, bet šoreiz viss bija kārtībā. Arī pēc spēlēšanas bija negaiss,” stāsta jahtas “Ilze” kapteinis Edmunds Čakars.
