Veicot ūdens analīzes populārākajās Ķekavas novada peldvietās, atklājies, ka Titurgas ezeru piesārņojuši kanalizācijas notekūdeņi. Visticamāk, tie caur meliorācijas grāvi esot ieplūduši ezerā no netālu esošajām privātmājām. Cik mājas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai reģistrējušas decentralizēto sistēmu, gan neesot īsti zināms. Pašvaldība sola to noskaidrot līdz rudenim.
Neraugoties uz to, ka ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsniedz +20 grādus, Titurgas ezerā Ķekavas novada Baložos ūdens priekus bauda tikai gulbju ģimenīte un pīles. “Ezers mums vasarā vienmēr bijis glābiņš. Lai gan agrāk nebija labiekārtots, ūdens bija tīrs,” saka Baložu iedzīvotāja Olga.
Tagad ezera apkārtne labiekārtota. Arī ūdens vismaz vizuāli šķiet tīrs, tomēr peldēties tajā aizliegts. Veicot ūdens kvalitātes analīzes, atklājies, ka E.coli baktēriju skaits četras reizes pārsniedz pieļaujamo normu. “Savā ziņā, jā, tas bija pārsteigums, jo iepriekšējo reizi mums šeit sliktas analīzes bija 2017. gadā. Pēdējos gadus jau man likās, ka ar centralizēto tīklu izbūvi problēma varētu būt atrisināta,” pauž Sigita Varika, Ķekavas novada galvenā vides pārvaldniece.
E.coli baktērijas norāda uz fekālo piesārņojumu, kas cilvēkam var izraisīt ādas iekaisumus, dizentēriju un arī dažādas citas saslimšanas. Kā skaidro Baložu komunālajā dienestā, visvairāk ēku, kas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, esot kādreizējās dārzkopības sabiedrības “Buras” teritorijā, kas arī atrodas vistuvāk ezeram. Pēc aptuvenām aplēsēm decentralizētajā kanalizācijas sistēmu reģistrā būtu jābūt ap 100 ezera apkaimes mājām, bet piereģistrētas esot vien deviņas. “Visa pamatā ir nauda. Cilvēki baidās, ka nevarēs kaut ko samaksāt, ka būs dārgi. Tas laikam ir dominējošais faktors, nevis tīra vide un ekoloģisks risinājums kanalizācijai,” skaidro Sigita Varika.
Satiktie iedzīvotāji teic, ka esot pieslēgušies centrālajai sistēmai, bet novērojumi liecinot, ka ne visi esot tik godprātīgi. Tagad ūdens paraugi paņemti arī no meliorācijas grāvja, kas ietek ezerā. Pašvaldība beidzot arī sasparojusies, noskaidrot, cik mājas tad īsti ir pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, cik oficiāli sakārtojušas decentralizēto un cik ir tādu, kas potenciāli savu kanalizācijas saturu nopludina vai izved nelegāli. Līdz šim tas neesot darīts, jo pašvaldībai trūkstot resursu. “Atliekot malā citus darbus, to darīs esošie kolēģi - Baložu pilsētas pārvaldnieks, es pati un vides un meliorācijas inženieris. Mums pa trijiem šis darbs jāizdara,” saka Sigita Varika.
Citās novada peldvietās, no kurām neviena gan nav reģistrēta kā oficiāla peldvieta, tāpēc analīzes apmaksā pašvaldība, ūdens kvalitāte esot laba.
