Darbs pie filmas, kas vēsta par pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, rit pilnā sparā. Aizvadītajā nedēļas nogalē Valmieras estrādē pulcējušies vairāki simti cilvēku, lai uzņemtu filmas nozīmīgākās ainas, proti, vēsturisko Dziesmu svētku koncertu, kas norisinājies pirms 150 gadiem. 

Valmieras estrādē, kas pārvērsta par Rīgas Ķeizardārzu jebšu vietu, kur norisinājās pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, aktieri un brīvprātīgie, ģērbti tā laika drēbēs, vairākkārt dzied latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd”. 

Tālajā 1873. gadā kopkori veidoja vairāk nekā 1000 cilvēki, skatītāju bijis ap 10 000. Lai spēlfilmā, kas balstīta patiesos vēstures faktos, atainotu šos pašapziņas svētkus, aptuveni 300 brīvprātīgajiem bijis jāiejūtas abās lomās. 

Lai arī filmēšanas laukumā jāpavada vairākas stundas un jebkurā darbībā jābūt precīzam kā pulkstenim, tomēr sadziedāšanās dēļ nogurums atkāpjoties. “Šeit nav cilvēku, kuri par kaut ko būtu neapmierināti. Visi zina, kā tas notiek, visi ir gatavi dziedāt, piedalīties saulē - vai 30 grādi, kaut vai 10 grādi būtu. Vienalga, visi ir smaidīgi un priecīgi. Tā atmosfēra ir fantastiska,” atzīst Valdis Šmits, kuldīdznieks.

Filmēšanas process ir rūpīgi izplānots, tādēļ uzrunāt brīvprātīgos ir iespējams vien pusdienu pārtraukumā. Par spīti ilgi pavadītajām stundām svelmē, dalībnieki intervijas neatsaka. Arī rīdzinieki Aleksandrs un Normunds, kuriem šī nav pirmā pieredze filmējoties. Abi smej, ka dalība masu skatos, kļuvusi jau par hobiju. “Tu jūties – cik labi, ka tu esi latvietis, letiņš. Ja piedalies, vispār vienreizēji. Es, protams, neesmu bijis un piedalījies Dziesmu svētkos kā tādos, bet tā ir tāda kopības sajūta, to var salīdzināt ar Atmodas laiku, kad bijām uz barikādēm. Man jāpiebilst, ka manam čomakam arī nav pirmā reize filmēšanā, citos projektos. Un feini, ka tu esi kādam vajadzīgs un tu vari piedalīties, esi pielicis savu klātbūtni,” atzīst rīdzinieks Aleksandrs Strautiņš.

Jāpiemin – ne tikai brīvprātīgie, kuri pieteikušies tēlot koristus, ir lepni par Dziesmu svētku tradīciju, bet arī aktieri. Saspringtajā dienā satiekam arī Nauri Brikmani, kurš filmā iejūtas Krišjāņa Kalniņa lomā. “Cik mēs nopratām ar vēsturniekiem kopā, tieši Krišjānis bija viens no šiem idejas autoriem, ka vajadzētu šos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Mēs tikāmies ar vēsturniekiem, runājām par katru tēlu. Par pašu Krišjāni Kalniņu ir diezgan skopa šī informācija.”

Tikmēr - tāpat kā daudzi citi latviešu kino cienītāji - arī brīvprātīgie ar nepacietību gaida Māra Martinsona režisētās “Zeme, kas dzied” filmas ekranizāciju. To iecerēts pabeigt līdz nākamajā gadā gaidāmajiem Dziesmu svētkiem. Taču līdz tam, lai tā iegūtu 1873. gada auru un gala tēlu, komandai vēl iecerētas filmēšanas rudenī, bet jau ziemā – pēcapstrādes darbi.