Top Latvijas vēsturisko krogu katalogs

Pirms aptuveni diviem gadiem kādā seminārā, kurā spriests par senajiem ceļiem un robežām, vēsturniekam Valteram Grīviņam radusies doma izzināt un dokumentēt senos krogus. Drīz pēc tam sākts pilotprojekts, kas nu ir noslēguma fāzē. Līdz šim apsekoti 63 krogi – to informāciju tagad publicē brīvpieejas vietnē “Historia.lv”. 

“Sadaļā “Vietas” būs pieejami krogu apraksti. Tad varam dažādos veidos atlasīt sev interesējošo objektu. Krogi ietilpst virskategorijā “Ceļi un robežas” un sadaļā “Krogi,” stāsta projekta “Latvijas vēsturisko krogu katalogs” vadītājs Valters Grīviņš.

Vēsturnieks Valters Grīviņš un arhitekte Elza Elīza Vītola pētījuši divu seno tirdzniecības ceļu posmus Vidzemē – no Straupes līdz Valmierai, kā arī Koknese-Cesvaine-Alūksne-Ziemeri. Iegūto informāciju kataloga veidotāji publicēšot pakāpeniski, tādēļ pagaidām apraksti pieejami par 23 krogiem. Grīviņš: “Gandrīz visiem ir aerofoto. Protams, arī zemes foto, bet aerofoto ir ļoti svarīgs, lai varētu redzēt kopējo ainavu.”

Bez aprakstiem un ilustrācijām par to, kādi senie krogi ir mūsdienās, publicētas arī vēsturiskās liecības. Senajā lielceļa posmā Straupe-Valmiera dokumentēti kopā 24 krogi. Tas nozīmē, ka ik pēc pusotra kilometra bijusi šāda vieta, kur ceļotājiem un zirgiem atpūsties. 

Latvijas teritorijā krogi sākuši parādīties 13. gadsimtā. Sākotnēji to loma bijusi saistīta ar ceļošanu un nakšņošanu, taču vēlāk uzskatīti par sabiedriskās un administratīvās dzīves centru. Grīviņš: “Mazpamazām kroga funkcijas paplašinājās, piemēram, viduslaikos bieži vien krogos noturēja pagasta dienas – vienu vai vairākas reizes gadā, kad zemes kungs ierodas attiecīgā pagastā ievākt nodevas, spriest tiesu. Tad visa šī pasākuma noslēgumā bija lielas dzīres. Tad, protams, vēl nāk klāt citas funkcijas krogiem – viena no tām ir saistībā ar pastu, vēstuļu nosūtīšanu.” 

Tā bijusi centrālā vieta, kur iegūt ziņas, slēgt līgumus un vienošanās, kā arī relaksēties – krogos notikuši danči, dziedāšana, arī teātra izrādes un koncerti. Bijusi arī ēnas puse – 19. gadsimtā tie saukti par dzertuvēm, kurās notikuši arī noziegumi. 

Plašākai krogu fotofiksācijai un aprakstu sagatavošanai ir nepieciešami vairāki gadi. Kataloga veidotāji uzskata, ka šīm dokumentācijām ir būtiska nozīme, jo krogu pētniecība varēs turpināt arī tad, kad pašas ēkas fiziski vairs nebūs. Grīviņš saka: “Mēs ceram šo darbu turpināt, bet tas ir atkarīgs no tā, cik daudz izdosies izdarīt, cik ātri vai ilgi. Tas viss, protams, atkarīgs no tā, kā izdosies piesaistīt finansējumu. Mēs ļoti ceram, ka radīsies cilvēki, uzņēmumi vai pašvaldības, kas gribēs darbu atbalstīt un finasēt kaut kādu noteiktu apvidu, pagasta kroga izpēti.”

No daudzām ēkām, kur vēsturiski bijuši krogi, palikušas vien drupas, citas pārbūvētas, līdz ar to arhitektoniskās nianses zudušas. Daži vairs nav redzami vispār, piemēram, Kokneses-Maskavas krogs tagad ir Daugavas dzelmē.  

Pilotprojekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fona atbalstu.