20 jaunieši no Talsiem, Rojas un Dundagas šajā mācību gadā kļuvuši par pirmajiem Jauno mediķu skolas audzēkņiem. Lai gan pašiem ārstiem šķiet, ka pandēmija, kas parāda ārstu lielo noslodzi, fizisko un emocionālo pārgurumu, varbūt nobaidīs topošos speciālistus, viņi izvēlēsies citu profesiju, bet izskatās, ka gluži otrādi – Covid-19 krīze vēl vairāk motivē jauniešus cilvēkiem palīdzēt.
Talsu Valsts ģimnāzija un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle ir kaimiņi, ko šķir vien žogs, bet sadarbību tās sākušas pirmo reizi. Pandēmija gan izjaukusi Jauno mediķu skolas praktisko pusi, jo pirmajām lekcijām nācās notikt tiešsaistē, pagaidām nav arī iespējams doties uz praktiskām nodarbībām slimnīcā. Tikmēr mediķu stāsti ir kā iedvesmas lekcijas. “Es diezgan esmu pārliecināts, ka ārsts ir tā profesija, kur proporcionāli darbā laimīgo cilvēku skaits, īpatsvars ir lielāks nekā citās profesijās, jo tiešām, arī ar kolēģiem runājot, viņiem patīk tas, ko viņi dara,” stāsta Kaspars Ozols, acu ārsts.
Ik gadu vairāki Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi izvēlas likt eksāmenus ķīmijā, fizikā un bioloģijā, daļa turpina medicīnas studijas – pērn tie bija astoņi. Lai palīdzētu sagatavošanās procesā, mācību iestāde pirmo reizi organizē Jauno mediķu skolu. Tā ir padziļināta neformālās izglītības programma 10. un 11.klašu audzēkņiem. “Ja kaut viens no viņiem būs mediķis, tas arī būs labi. Vienīgi, kā pēc šodienas jautājuma spriežot, kas grib kļūt par medmāsām vai ārstu palīgiem, laikam neviens roku nepacēla. Tā kā ārsti mums ir, bet mums jau ļoti trūkst tieši personāls, kas palīdz ārstiem,” pauž Arita Rituma, Talsu Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja.
Jauno mediķu skolas audzēkņi atzīst, ka viņiem patiešām ir vēlme palīdzēt cilvēkiem. Daļa kļūt par ārstiem sapņo jau no bērnības, citiem iedvesma radusies, cīnoties ar savām veselības problēmām. Lekcijas palīdzēšot pieņemt gala lēmumu par studijām. “Laikam tā drosme ir palikusi vēl lielāka - doties uz mērķi, ko es esmu iecerējusi,” atzīst Krista Kučere, Jauno mediķu skolas audzēkne.
“Zināšanas ir viens, kam tur apakšā ir jābūt, bet otrs, vai man pietiks tāda drosme saskarsmē ar pacientiem. Vai medicīnā var gadīties arī tāda grūtāka situācija, kur jābūt lielākai emocionālai noturībai. Un arī skatoties... mums, piemēram, šodien bija lekcija, kur acu operācijas bija redzamas, uz mirkli bija iekšā psiholoģiski grūti, vai es kaut ko tādu spētu cilvēkiem izdarīt, vai man netrīcētu rokas,” stāsta Markuss Kaspars, Jauno mediķu skolas audzēknis.
Papildus motivāciju kļūt par ārstiem jauniešiem dod medijos redzētais, cik nozīmīga loma tieši mediķiem ir pandēmijas apkarošanā. “Protams, ārstiem ir ļoti grūti šajā laika periodā, bet mēs redzam to, ka tas nav neiespējami - būt tajā visā iekšā,” uzskata Krista Kučere.
“Es varbūt ar saviem pūliņiem varu būt kādam cilvēkam par lielāku svētību, par tādu... tiešām palīdzību. Cik es esmu klausījies dažādu mediķu intervijas, tu vari saprast, ka, jā, tas cilvēks vienalga, cik maziņš vai liels, viņa darbs medicīnā cilvēkiem pandēmijas laikā ir ļoti vajadzīgs,” pauž Markuss Kaspars.
Jauno mediķu skolas nodarbības notiek reizi mēnesī. Visi iesaistītie cer, ka līdz mācību gada beigām pandēmija ļaus kaut reizi pabūt slimnīcā un praktiski redzēt mediķu darba ikdienu.
