Ūdens sporta entuziasts Jānis Vilcāns jau daudzus gadus nodarbojas ar ūdens tūrismu. Ik rudeni kopā ar domu biedriem viņš piedalās arī upju attīrīšanas talkās. Viena no šādām upēm ir Augšdaugavas novada Laucesas upe, kuras sakopšanas darbos Jānis piedalās jau vairāk nekā desmit gadus.
Augšdaugavas novada ūdens tūrisma entuziasti attīra Laucesas upi no koku kritalām. Daugavpilietim Jānim, kas ar ūdens tūrismu nodarbojas jau daudzus gadus, šis ir ikgadējs rudens pasākums, kad kopā ar citiem domu biedriem viņš dodas sakārtot kādu no upēm, kura tiek izmantota braukāšanai. Laucesas upes sakopšanā Jānis piedalās jau vairāk nekā desmit gadus. “Dažādas upes kuģojam – lielas, mazas upes, straujākas, mazāk straujākas. Ar mazajām upītēm Latvijai ir problēmas, tās aizaug ar kokiem, sagāztas aizsērē ciet. Principā bieži vien arī iet bojā Laucesas upīte, kopš mēs to sākām tīrīt, pat šovasar, bija sausa vasara, bija maz ūdens. Pilnīgi redzams, ka tā upe atkopjas, atkal ir tecējums, izveidojas stabila gultne, kas nav aizaugusi visā šķērsgriezumā ar ūdens augiem,” saka Jānis Vilcāns, ūdens tūrisma entuziasts no Daugavpils.
“Šo upi es tīru otro reizi, jo salīdzinoši nesen sāku ar tiem kajakiem ar kaut kādām laivošanām nodarboties, man tā pieredze nav tik liela kā Jānim. Kaut kā pārmaiņu pēc makšķerēšanas arī pastaigāt ar to zāģi, ne tikai mājās malku zāģējot, bet arī ko labu izdarot dabai, sev, citiem,” atzīst Mārtiņš Stankevičs, ūdens tūrisma entuziasts no Lielbornes.
Ūdens tūristi un sportisti pārsvarā ir tie, kas piedalās upju sakopšanā, uzsver Jānis. Latvijā ir vairākas entuziastu grupas, kas rīko līdzīgas talkas, jo dažreiz koku sagāzumi upē tieši ūdens tūristiem varbūt pat ļoti bīstami. “Pati nodarbe, kā upju tīrīšana, arī ir bīstama, jo, kad zāģē upē koku, te jau nedarbojas tikai klasiskie gravitācijas spēki. Te ir maksimāli jādara viss, lai kādu kļūdu nepieļautu, mazākais ir iespiest zāģi, cits variants lāgi met laukā. Tas ir bīstami, var kādu zaru pa galvu dabūt,” pauž Jānis Vilcāns.
Pirms tīrīšanas darbu plānošanas Valsts vides dienests (VVD) aicina saņemt speciālista konsultāciju, kā arī izvērtēt darbu specifiku un apjomu. Tāpat darbu veicējiem ir jāpārliecinās par to, vai nav nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus, ja darbu veikšana notiek ar tehniku. “Tīrīšanas darbu veikšanai, ūdens objektu tīrīšanai ūdens biežāk arī padziļināšanai šie te tehniskie noteikumi nav saņemti. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu tiesiskajam valdītājam veikt šo te aizsprostoto upju tīrīšanu, arī virszemes objektu speciālus uzturēšanas darbus,” saka Guna Novika, VVD pārstāve.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotā plaša dabas skaitīšanas projekta “Natura 2000” gaitā tika izpētīti 40 000 kilometri Latvijas upju kopgaruma. Eksperti secinājuši, ka ne visas upes atbilst biotopu statusam – vietai, kas nodrošina daudzveidīgus vides apstākļus ūdens organismiem un augiem. Lai arī lielākais upju biotopu daudzums tika konstatēts Daugavas upju baseina apgabalā, 45% upju posmu ir mākslīgi pārveidoti, līdz ar ko nevar būt klasificēti kā biotopi. “Šo mēs varam uzskatīt par tādu sava veida padomju laiku mantojumu, kad tika veikta plaša zemju meliorācija un tika pārveidota trešdaļa no Latvijas upju kopgaruma. Latgales reģions atrodas kaut kur pa vidu, jo, piemēram, vislabākā kvalitāte mums ir Gaujas upes baseina apgabalā, vissliktākā - Lielupes upes baseinā apgabalā. Gandrīz 70% no upju posmiem Lielupes upes baseina apgabalā ir pārveidoti,” atzīst Lauma Vizule-Kahovska, DAP pārstāve.
Nupat Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi projektu “LatVia Nature”, kas paredz tuvāko četru gadu laikā veikt iegūto biotopu datu padziļinātu un daudzpusīgu analīzi, vēlāk tiks izstrādāti arī biotopu apsaimniekošanas plāni, lai dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē.
