Šī gada pirmajos astoņos mēnešos ar fotoradariem fiksēti vairāk nekā 34 000 pārkāpumu, ko ir veikuši autovadītāji no trešajām valstīm. Šādu autovadītāju bravūrību var skaidrot ar to, ka šobrīd likumdošana ir bezspēcīga pret šādiem pārkāpumiem, kurus fiksē fotoradari, jo Latvija nevar iegūt informāciju par trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa autovadītāja identitāti.
Lai gan informācija par trešo valstu vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem ir reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) šobrīd nav regulējuma, kā saukt pie atbildības šos pārkāpējus. To zinot, trešajās valstīs reģistrētie transportlīdzekļu vadītāji regulāri pārkāpj braukšanas ātrumu, zinot, ka soda sankcijas pret viņiem netiks vērstas. To, ka šāda problēma pastāv, atzīst arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens. “Mēs redzam, protams, šāda veida absolūti beztiesiska, recidīva noteikumu pārkāpšana no trešo valstu mašīnu puses, īpaši Krievijas, Baltkrievijas numurzīmēm, ir absolūti nepieļaujama normālā, civilizētā valstī. Cilvēki acīmredzot jūtas ārpus likuma, viņi saprot, ka šīs abas valstis nekādā veidā nav integrējušas reģistru, līdz ar to ir uzskats, ka mūs nekādi nevar noķert, mūs nekādi nevar reģistrēt, tagad mēs pārkāpsim noteikumus. Tādā nihilistiskā līmenī.”
Pēc CSDD datiem, sistēma ir fiksējusi arī kādu autovadītāju, kurš aizvadītajā gadā noteikumus ir pārkāpis pat vairāk nekā 100 reizes. CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars: “Mēs fiksējam arī transportlīdzekļa reģistrācijas numuru. Šī sistēma ir uzkrājusi informāciju par, piemēram, vienu transportlīdzekli, kas aizvadītajā gadā ir 123 reizes pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, kas nozīmē tikai to, ka ir šī te nesodāmības sajūta un pilnīgi nekāda interese ievērot tos ceļu satiksmes noteikumus, kas ir Latvijā un ko ievēro visi citi.”
CSDD norāda, tā kā Latvijā ir palielinājies Ukrainas transportlīdzekļu skaits, arī šie autovadītāji pārkāpj noteikumus. “Pēdējos gados krietni ir audzis Ukrainā reģistrēto transportlīdzekļu pārkāpumu skaits. Ja salīdzina 2021. gadu un 2022. gadu, ja, piemēram, Ukrainā reģistrētie transportlīdzekļi noteikumus pārkāpa vairāk nekā 5000 reižu, tad aizvadītajā gadā tas saitlis jau bija vairāk nekā 28 000 gadījumu, kad ar Ukrainā reģistrētajiem transportlīdzekļiem tika pārkāpts atļautais braukšanas ātrums.”
Kamēr trešo valstu autovadītāji zinās, ka par pārkāpumiem, kas izdarīti Latvijā, seku nebūs, viņi arī turpinās uzvesties agresīvi uz ceļa. Tapēc grozījumi likumos ir nepieciešami pēc iespējas ātrāk, norāda satiksmes ministrs. “Sadarbībā ar Tieslietu ministriju šobrīd top likuma grozījumi, lai piespiestu šos vadītājus, teiksim, lai būtu iespēja viņus apturēt, piespiest reģistrēties, tad vismaz parādās, kāds reģistrēts cilvēks, kam piedzīt sodus. Ja tas nenotiek, tad, protams, runājam par automašīnas konfiskāciju – līdzīgi, kā mēs darām attiecībā uz dzērājšoferiem, kur mašīnas sūtām uz Ukrainu. Šeit, domāju, nevar būt nekāda tolerance, neviens nav ārpus likuma, ņemot vērā mūsu katastrofālo situāciju ceļu satiksmes drošības jomā, tad īpaši šādi recidīvisti, kas rupji un bezkaunīgi pārkāpj noteikumus ar nesodāmības sajūtu, tas ir tas pirmais kontingets, ar ko mums steidzami ir jātiek galā.”
Kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām automašīnām, tad šeit gan, ja, piemēram, noteikumus Latvijā pārkāps kādas tās valsts autovadītājus, viņu var saukt pie atbildības. Tieši tāpat, ja Latvijas autovadītāji pārkāpj noteikumus kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad soda kvīts tiks nosūtīta uz pārkāpēja dzīvesvietu. Gadījumā, ja sods netiks nomaksāts, tehnisko apskati iziet nebūs iespējams.
Foto: Freepik; ilustratīvs
