Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Latgales kultūras glabātajam Andrim Slišānam

Kā ierasts, tad novembrī būtu jānotiek svinīgajai Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonijai, kura gan ārkārtējās situācijas dēļ, iespējams, tiks pārcelta uz vasaru, bet tas nemazina prieku ordeņa saņēmēju sirdīs.

Tas ir manas kuplās ģimenes, kā arī visas Upītes ciema apbalvojums – tā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka titulu saka Viļakas novada Šķilbēnu pagasta nemateriālās kultūras mantojuma saglabātājs, aktīvs kultūras darbinieks Andris Slišāns. Viens no galvenajiem viņa panākumiem ir bērnu un jauniešu iesaistīšana latgalisku pasākumu norisē, kas pandēmijas dēļ tagad notiek attālināti vai organizēti individuāli.

Upītes ciemā Latvijas pierobežā aktīvs kultūras dzīves organizators un folkloras tradīciju saglabātājs ir Andris Slišāns. Šeit viņš izveidojis nemateriālās kultūras mantojuma centru, kuru vada kopā ar ģimeni. Cieņu un mīlestību pret dzimto pusi viņš mantojis no tēva – Ontona Slišāna, kurš vairākus gadu desmitus vāca vietējo ļaužu folkloru un latgaliski rakstīja dzeju bērniem. Andris Slišāns ir arī nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors. “Latgaliešu valoda ir tā pati latviešu valoda, arī prezidents to ir teicis, kāpēc mums runāt citā valodā, jā, mēs runājam latviski - tikai latgaliski. Visu, ko mēs darām, mēs darām bērniem, jo tā ir mūsu nākotne un, ja būs bērnam labi, tad būs labi viņa vecākiem un vecvecākiem."

Ar Andra un viņa domubiedru iniciatīvu Upītē regulāri viesojas Latvijas mēroga teātri, notiek latgaliešu dzejas un mūzikas festivāls “Upītes uobeļduorzs”, kā arī Viļakas pusei raksturīgas dziesmas ierakstītas vairākos albumos. Par šiem un citiem nopelniem Valsts prezidents Egils Levits un ordeņu kapituls šogad nolēma Andri Slišānu apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte atklāj, ka valsts prezidents ir uzsvēris to, cik ļoti nozīmīgi, ka Latvijā saglabājas šīs reģionālās kultūrtelpas, šī latgaliskā identitāte. Salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz pieteikumu apbalvojuma piešķiršanai bijis krietni vairāk, un pirms lēmuma pieņemšanas notikušas pat piecas sēdes.

Šī brīža situācija ietekmējusi kultūras norises arī Upītē, piemēram, atcelts valsts svētku pasākumus, kurā ierasti godināti ciema aktīvākie iedzīvotāji un atbalstītāji. Tagad rasti jauni darbības risinājumi. Andris stāsta: “Mums ir bērnu folklora, tad ar katru atsevišķi pa 15 minūtes darbojamies pēc saraksta. Te ir arī tautas tērpu darināšanas darbnīca, "kovida" dēļ sākām to aparatūru lietot, lai sūtu sejas maskas".

Andris par šo apbalvojumu jūtas ļoti novērtēts un no sirds pateicās tam, kurš viņu ir pieteicis. Ārkārtējās situācijas dēļ gan vēl nav īsti skaidrs, kā un kad notiks apbalvošanas ceremonija. Iespējams, kaut kad pavasarī vai vasarā.

Pavisam šogad Triju zvaigžņu ordeņa apbalvojumi piešķirti vairākiem desmitiem cilvēku no visas Latvijas, to vidū arī par īpašiem nopelniem stiprinot valstiskumu Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā.