Tuberkulozes pacientu skaits pieaug

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saslimstība ar tuberkulozi Latvijā ir pieaugusi. Provizoriskie dati liecina, ka pagājušajā gadā reģistrēti 347 tuberkulozes gadījumi. Salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 8%, savukārt kopš 2021. gada tuberkulozes slimnieku skaits palielinājies par vairāk nekā trešdaļu.

Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā saslimstība ar tuberkulozi samazinājās, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti norāda, ka saslimstība ar tuberkulozi šobrīd pakāpeniski atgriežas pirmspandēmijas līmenī. Centra epidemioloģe norāda, tas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki mazāk apmeklēja ārstus. Tikmēr Rīgas Austrumu klīniksās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciāliste Ilze Morozova uzsver, ar tuberkulozi nesaslimst tikai cilvēki ar atkarībām, bet vairumā pacienti ir arī citas sabiedrības grupas. “Šobrīd nodaļā ārstējas gados jauni, strādājoši cilvēki. No vienas puses – tā ir infekcijas slimība, bet arī no otras puses – tā ir arī sociālekonomiska problēma, ka šiem cilvēkiem ir jānopelna, jo ir jādzīvo. Viņi līdz pēdējam brīdim, kamēr vēl var, strādā, baidās pazaudēt savu darbu.”

Ilze Morozova norāda, jāstrādā arī ar primārās aprūpes speciālistiem, jo gadījumos, kad pacienti pie tiem vēršas ar simptomiem, nereti padziļināti izmeklējumi netiek veikti. 

Šodien SPKC rīkotajā preses konferencē speciālisti norādīja, sabiedrībā ir arī zems zināšanu līmenis par tuberkulozi. RAKUS pārstāve Evita Biraua: “Cilvēki, kas zvana un interesējas, kā tad var izmeklēties, īsti neizprot pat diezgan vienkāršas lietas – ko varētu darīt, kur vērsties, kur griezties. Ir ļoti pateicīgi par kaut kādu papildu informāciju. Tas man liek domāt un secināt, ka tas informācijas trūkums ir pat lielāks, kā vispār es spēju apzināties.”

Savukārt SPKC epidemioloģe Ieva Rimšāne norāda, iepriekš nav bijis noteikts rīcības plāns attiecībā pret tuberkulozi. Tas apstiprināts vien pērn. “Šajā rīcības plānā ir noteikts gan nodrošināt datu pieejamību, kas varbūt līdz šim nav bijusi pārāk pieejama, arī tai skaitā arī sabiedrībai un arī profesionāļiem, gan to analīzi, gan šo datu kvalitāti nodrošināt. Tāpat ir vairāki uzdevumi attiecībā uz informatīvajiem materiāliem, arī pašvaldībās, lai būtu pieejama informācija par tuberkulozi. Varbūt tad arī būtu pieejamāka šiem cilvēkiem kādās riska grupās. Un tāpat ir šajā plānā paredzētas gan vadlīnijas, gan rekomendācijas izstrādes ārstniecības personām.”

Ieva Rimšāne norāda, vadlīnijās varētu atrunāt arī primārās aprūpes speciālistu iesaisti. Epidemioloģe arī uzsver, jau šobrīd informācija tiek izplatīta dažādos veidos, tomēr to varētu uzlabot, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Mediķi uzsver, laicīgi nepievēršot uzmanību simptomiem un neveicot pārbaudes, iedzīvotāji turpina veicināt slimības izplatību.