Vairāk nekā 6000 parakstu portālā “Manabalss.lv” un gandrīz tūkstoš iesniegumu pašvaldībai. Tik daudz iedzīvotāju iebilst pret uzņēmuma “Vides resursu centrs” plānoto atkritumu pārstrādes rūpnīcu Ropažu novada Dreiliņos. Rūpnīcā plānots ražot siltumu un elektroenerģiju, sadedzinot gandrīz pusi no kopumā Latvijā saražotajiem atkritumiem.

Plānots, ka uz Rīgas un Ropažu novada robežas jau pēc trīs gadiem varētu sākt darboties koģenerācijas rūpnīca, kas, sadedzinot atkritumus, kas nav izmantojami pārstrādē, ražos siltumu un elektrību. Projekta sākotnējā apspriešana klusiņām notikusi kovida laikā, tāpēc plānotajai atkritumu dedzinātavai vistuvāk esošie Saulīšu ciema iedzīvotāji par to uzzinājuši tikai tagad, bet nav gatavi samierināties ar šādu plānu. 

Savu neapmierinātību vairāki simti iedzīvotāju bija sanākuši paust arī Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā, kas gan šoreiz no organizatoru puses notika attālināti, atsaucoties uz vēl joprojām esošajiem kovida laikā pieņemtajiem noteikumiem. Saulīšu ciema iedzīvotāja Lūcija: “Atkritumus vedīs no visām apkārtējām valstīm, bet mēs elposim amonjaku. Nevarēs ne augļus, ne dārzeņus ēst. Vismaz tuvāko trīs kilometru apkārtnē noteikti nē. 600 metru attālumā ir tuvākā māja. Kā tiem cilvēkiem dzīvot, troksnis kāds būs?”

Projekta attīstītājs “Vides resursu centrs” gan cenšas atspēkot iedzīvotāju iebildumus, norādot, ka šādas rūpnīcas Eiropas pilsētvidē nav retums. Plānotajā rūpnīcā, kura aizņems piecu hektāru lielu teritoriju, būšot daudzpakāpju attīrīšana, un ražošanas procesā tikšot izmantots nevis amonjaks, bet gan 25% amonjaka škīdums, kas nav gāze, tāpēc iedzīvotāju mieram un veselībai nekas nedraudot. Tuklāt izvēlētā vieta pēc teritorijas plānojuma ir rūpnieciskā zona. “Otrs faktors vietas izvēlei – pieslēguma iespējas infrastruktūrai, kas šādām reģenerācijas stacijām ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu pieslēgums siltumtīkliem, kur atdot siltumu. Šajā gadījumā blakus atrodas Rīgas maģistrālā siltumtrase,” norāda SIA “Vides resursu centrs” valdes loceklis Guntars Levics.

Rūpnīcai, kurai nepieciešama “A” kategorijas piesārņojuma atļauja, Ministru kabineta noteikumi paredz arī monitoringu. Tiesa gan, lai to varētu uzbūvēt, nepieciešami grozījumi lokālplānojumā, jo tā būšot vairāklīmeņu ēka, kuras augstums sasniegs 60 metrus, bet skurstenis līdz pat 80 metriem, savukārt pašreizējais novada plānojums pieļauj tikai 16 metrus augstas būves. Projekta attīstītājs, kuram zemes gabals esot īpašumā, neredz iemeslu, kāpēc grozījumi lokālplānojumā varētu netikt pieņemti. Tikmēr nebijušais pretenziju daudzums pašvaldības viedokli varētu mainīt. Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne: “Es domāju, ka visdrīzāk paliks atļautais augstums – 16 metri. Uzņēmējiem diemžēl būs jādomā kāds cits variants kādai citai rūpnieciskai darbībai šajā teritorijā.”

Portālā “Manabalss.lv” nedēļas laikā pret rūpnīcas izbūvi savākti 6558 paraksti. Gandrīz tūkstoti iesniegumu ar pretenzijām pašvaldība saņēmusi jau pirms tam. Lēmums par lokālplānojuma grozījumiem tikšot skatīts maijā.

Foto: Freepik; ilustratīvs