Tūrisma nozarei zemākie ienākumi pēdējo desmit gadu laikā

Lai dalītos pieredzē par paveikto un apspriestu nākotnes plānus, Cesvainē aizvadīta Vidzemes tūrisma konference. Kāds bijis aizvadītais gads nozarē Latvijā?

Tūrisma nozare ir viena no visskartākajām industrijām Covid-19 pandēmijas laikā. Slēgtās valstu robežas strauji samazināja ceļotāju skaitu, tika apturēta tūristu plūsma, tādējādi ienākumus samazinot vairāk nekā uz pusi, daļai uzņēmēju – līdz pat 90%, taču teju trešā daļa nodarbināto tūrisma nozari pametuši. Lai arī šobrīd situācija nedaudz sāk uzlaboties, uzrunātie ReTV Ziņām atklāj – krīze turpinās. Kad tā varētu beigties - nav nojaušams. “Mēs neesam labā situācijā. Šo gadu nevar salīdzināt ne ar vienu gadu. Tik slikts gads nav bijis, kā šis. Ar ko var salīdzināt? Ar pagājušo gadu - nē, jo vasara bija viena no labākajām, noteikti,” saka Raitis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Tas skaidrojams ar sabiedrības vēlmi apceļot Latviju, taču šogad šī interese jau esot mazinājusies, kā arī radušās iespējas ceļot uz ārzemēm. Ārzemju tūristiem, kuru skaits šogad samazinājies par aptuveni 70%, Latvija vairs neesot izdevīga, jo, kamēr citviet ierobežojumi tiek atcelti, mums – tikai pastiprinās. “Diemžēl šogad rudenī mums pienāca ļoti daudz ziņas – kas jums notiek, jums ir “lockdown”, kā tas vispār var būt, mums viss ir beidzies,” pauž Raitis Sijāts.

2021. gada aktīvā tūrisma sezona bijusi vien nepilnus piecus mēnešus, pārējais laiks pavadīts stingros ierobežojumos, taču daži šo laiku izmantojuši, lai pilnveidotos, sasnieguši tik lielu apmeklētāju plūsmu, par ko kādreiz varējis vien sapņot. “Varbūt pazaudējam ārvalstniekus, un būs vēlāk jādomā, kā viņus dabūt atpakaļ, bet vietējais tūrisms ir audzis. Ar vietējiem tūrisma piedāvājumiem varam spēcināties. Kad mēs varēsim ārzemju tūristu sagaidīt, mēs būsim ar gataviem piedāvājumiem,” pauž Toms Treimanis, Valmieras novada tūrisma pārvaldes vadītājs.

 “Ir objekti, kas šajos piecos mēnešos sasnieguši to pašu, ko 2019. gadā kopumā. Protams, ir ļoti slikti, ka mums nav ārzemju iebraucēju. Ja kādreiz igauņu mašīna bija katra trešā, ko redzējām Alūksnes ielās, tad, ja salīdzina, viņu vispār nav, bet mēs esam, kur esam, mēģinām pielāgoties,” atzīst Iveta Veļķere, Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītāja.

Visiem pielāgoties situācijai nav iespējams, to atzīst arī viesu mājas īpašniece Daina Medne. Šogad noorganizētas uz pusi mazāk kāzas nekā ierasts. “Pašlaik ļoti jūtam, ka pieprasīti mazie namiņi, kur uzturēties var ģimene. Namiņi mums ir, bet lielā viesu māja stāv tukša. Parasti ir tā, ka vasarā nopelnām naudu priekš ziemas. To šogad ļoti izjutām, ka pusi vasaras nekas nenotika,” saka Daina Medne, viesu mājas saimniece.

Kā uzsver Inese Šīrava, tūrisma nozarē strādājošie no valdības sagaida skaidru rīcību attiecībā pret ieviestajiem ierobežojumiem, tostarp - aicina neslēgt robežas un nepārtraukt pakalpojumu sniegšanu, kā sākotnēji esot solīts.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: “Nozarē ļoti daudzi darbinieki ļoti atbildīgi izturējās gan pret vakcināciju, gan pakalpojumus sniedza epidemioloģiski droši. Viņi sagaida, ka arī šie nosacījumi no valsts puses paliek tieši tādi paši, kā sākotnēji bija minēts, ka varēs pakalpojumus sniegt drošajā vidē, bet, kā mēs redzējām, sākoties mājsēdei, atkal nosacījumi mainījās. Tas arī ir tas, ko uzņēmēji sagaida – godīgus spēles noteikumus.” 


Foto: Freepik