Turpmāk makšķerēšana Burtniekā - tikai ar licencēm

Burtnieks allaž ir vilinājis makšķerniekus. Šeit iespējams makšķerēt visā ezera teritorijā, izņemot nārsta vietas, kuras ir speciāli ierobežotas ar bojām. Lai makšķernieku entuziasms nenodarītu ezeram sliktu, Valmieras novada pašvaldība izstrādājusi jaunus makšķerēšanas noteikumus. “Šie noteikumi ir izstrādāti, lai palīdzētu Burtnieku ekosistēmai saglabāties normālā stāvoklī, lai netiktu nodarīts pārlieku liels zaudējums zivju resursiem, jo atšķirībā no vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem ir 3+3 plēsīgo zivju limits. Mēs drīkstam lomā paturēt līdz trīs līdakām + trīs zandartiem,” stāsta Evija Ozola, Valmieras novada pašvaldības vecākā vides speciāliste.

Kopumā Burtniekā būs pieejamas piecas makšķerēšanas licences. Evija Ozola: “Tā ir dienas licence - tiem, kas vēlas noķert un lomā paturēt līdz trīs līdakām + 3 zandartiem, ir maija mēnesim atsevišķa makšķerēšanas licence. Divas bezmaksas licences - viena ir pieguļošo zemju īpašniekiem, bērniem līdz 16 gadu vecumam, pensionāriem un politiski represētajiem, drīzumā arī Latvijas goda kartes īpašniekiem. Ir jāņem vērā, ka, saņemot šo bezmaksas licenci, ir jābūt līdzi dokumentam, kas apliecina jūsu tiesības to saņemt. Ir svarīgi atcerēties iesniegt arī lomu atskaiti. Tas jāizdara piecu dienu laikā pēc licences termiņa beigām.”

Visas licences būs iespēja saņemt vai iegādāties vietnē “manacope.lv”. Turpat būs arī iespēja iepazīties arī ar pilnu makšķerēšanas nolikumu. Šobrīd nolikums un publisko zonu izmantošanas noteikumi ir apstiprināti pašvaldības līmenī, tuvākā mēneša laikā tas vēl ir jāizdara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. “Šajā gadījumā šie punkti arī pasargā pašus atpūtniekus, proti, ka laivotāji, kuģotāji ar iekšdedzes dzinējiem…  ir noteikta robeža, cik tālu viņi drīkst piekuģot klāt pie atpūtas zonas, kādā ātrumā drīkst pārvietoties,” uzsver Jānis Kaibe, Valmieras novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks, un turpina, “Burtnieku ezera lietotājiem lūgums iepazīties un ievērot noteikumus. Šis instrmuents ir Valmieras novada pašvaldības policijas darba instruments, ar kuru attiecīgi caur interpretācijas prizmu sauksim pie atbildības, ja, protams, tas būs nepieciešams.”

Līdzīgi kā citās publiskās vietās, arī pie Burtnieka mājdzīvnieku saimniekiem jāievēro vairāki noteikumi.  Jānis Kaibe: “Jāievēro labturības noteikumiem, kuros gadījumos drīkst palaist vaļā, nedrīkst palaist vaļā, kas ir jādara aiz suņa - jāsavāc šie te ekskrementi un tā tālāk, tā joprojām. Šajos noteikumos noteikti nevarēs perfekti atrast kaut kādus punktus balts uz melna. Ejot gar to pašu pludmali, ja nav tur neviena cilvēka, mēs palaižam sunīti vaļā. Ja parādās kāds cilvēks, mēs viņu atsaucam atpakaļ un pieliekam pie pavadas.”

Burtnieks ir izaicinājums ne vien pašvaldībai, bet arī pie tā esošajiem tūrisma uzņēmumiem. Kempings “Ezerpriedes” piedāvā dažādas ūdensaktivitātes - laivu un SUP dēļu nomu, šogad piedāvājumā atgriezās arī ūdens velosipēdi jeb katamarāni.

“Izaicinājumi, protams, pastāv. Ezers ir aizaugošs. Krastus ir grūti izkopt un apgūt, lai būtu tā pieeja, jo cilvēki ir iedomājušies, ka brauc uz ezera malu - tad tur tāds smilšains, skaists. Iespējams, ka daudziem viesiem līdz ar to ir vilšanās. Ir izkoptas publiskās peldvietas - forši. Mums kā privātiem ir grūtāk ar finansējumu, pašiem jādabū - grūti ir uzturēt peldvietas zonu, jo ik pa četriem gadiem ir kārtīgi jātīra un jāpagarē, lai tā vispār eksistētu,” atzīst Zane Jēgere, kempinga “Ezerpriedes” vadītāja.

Galvassāpes mēdz sagādāt arī ūdens līmenis, kas sausās vasarās ir ļoti zems . Zane Jēgere: “Mums bija doma ar kuterīti vizināt, šo ideju šobrīd apstrādājam, varbūt nākamgad arī palaidīsim. Būs maršruts pa ezeru, bet ir jāatrisina, kā tas seklajā ūdens sezonā tiks  vispār ezerā, jo iegrimi vajag vismaz metru. Viss atkarigs no laikapstākļiem, diemžēl Latvijā mums tāds tas bizness ir - saulīte spīd, ir cilvēki. Llietus līst - nav cilvēku. Ezers ir interesants ar to, ka ir vējains, bieži vien nevar iebraukt ar laivām vai ar SUPiem, katamarāniem. Tad jābauda krasta prieki.”

Kempinga saimniece cer, ka netiks turpināta iepriekšējās pašvaldības iecere publiskās vietās atļaut nakšņot kemperiem, jo tas ir negodīgi pret vietējiem uzņēmumiem.


Foto: Freepik