Ugunsnovērošanas torņu dežurantus varētu aizstāt videokameras

Latvijā ir 179 ugunsnovērošanas torņi, taču tikai aptuveni pusei no tiem ir dežuranti, kuri ugunsnedrošajā periodā uzrauga situāciju mežos. Sezonas darbs ar zemu atalgojumu ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts meža dienestam (VMD) ir grūti šim amatam atrast darbiniekus. Nākotnē viņus varētu aizstāt tehnoloģijas. Pirmās videonovērošanas kameras dažos torņos uzstādītas jau pērn. 

Jau trīs vasaras vienu no ugunsnovērošanas torņiem Valkas novadā par savu darba vietu sauc Andris Āboliņš. Darba diena ilgst piecas stundas. Iepriekš strādājis fizisku darbu skolā, bet nav varējis to izturēt. Ielicis sludinājumu avīzē, ka meklē sarga darbu, zvanīts no mežniecības. Andris stāsta - šo darbu dara ar prieku. “Atbraucot uz mežu, uzkāpjot augšā, tā enerģija uzreiz atjaunojas vienā stundā. Ja esi saguris vai kāds tevi sabēdinājis… mežs dziedē dvēseli .”

Tornī jāstrādā piecas dienas, tad divas ir brīvas. Brīvdiena ir arī, kad līst lietus, zibeņo un vējš ir 12 metri sekundē. Andris neslēpj, alga ir minālā, bet sezonā darbu apvieno ar ogu lasīšanu gan ceļā uz torni, gan atpakaļ. Par tām varot nopelnīt pat vairāk, bet ziemā viņš nodarbojas ar instrumentu nomu. Ziemeļvidzemes virsmežniecībā ir 14 ugunsnovērošanas torņi, bet tikai trijiem ir dežurnati. VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris Arnis Krastiņš saka: “Torņsargi jau kādu otro, trešo gadu sēž, viņiem rodas pieredze. Viņi no jau augšas apmēram zina ceļus, uz kurieni katrs ceļš iet, sāk atšķirt putekļus no dūmiem. Pat ir tā, ka pieredzējis torņsargs pasaka vietu, kurā aptuveni deg, pat nevajag krustpunktu vilkt uz kartes.”

Par iespējamiem meža vai purva ugunsgrēkiem bieži ziņo iedzīvotāji, tāpēc dežurnatus nolīgst vietās, kur torņi atrodas lielos meža masīvos un kur mazāka apdzīvotība. Ugunsapsardzības inženieris Arnis Krastiņš piebilst, - ja cilvēks būtu gatavs par zemo atalgojumu strādāt, ne katram ir iespēja līdz tornim nokļūt.

Pagājušajā gadā Rīgas reģionālājā virsmežniecībā 12 ugunsnovērošanas torņos savu darbu sāka videonovērošanas kameras - kopā 24, jo uz katra torņa tās ir divas, kas griežas pa 180 grādiem. Kameras sadūmojumu spēj identificēt 12-15 km attālumā. Tās vēro divi operatīvie dežuranti. VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis: “Kamerai ir izstrādāts algoritms, kas spēj reaģēt un detaktēt uz iespējamo sadūmojumu, arī ar augstu precizitāti noteikt ugunsgrēka atrašanās vietu ar koordinātēm.” 

Sistēma aizvien tiek uzlabota un novērstas nepilnības, jo kameras detektē tūkstošiem gadījumu, daudzi ir viltus. Tas ir pilotprojekts. Sistēmai darbojoties ar vien labāk, nākotnē uguns uzraudzību varētu veikt tikai ar kamerām. Valsts meža dienests jau iesniedzis projekta pieteikumu tīkla paplašināšanas otrajai kārtai. Šogad gan tas noteikti nenotiks, bet nākamā vieta varētu būt Ziemeļkurzeme, kur ir lieli mežu masīvi.


#SIF_NVZ2022