Ukrainas bēgļi domā par atgriešanos dzimtenē

Daugavpilī šobrīd dzīvo vairāk nekā tūkstotis Ukrainas bēgļu. Daļa no viņiem jau apsver domu par došanos prom. Ir neremdināmas ilgas pēc dzimtenes, ģimenes un draugiem. Lēmumu ietekmē arī tas, ka izsīkst atbalsts Latvijā, tāpēc rodas vajadzība vai nu braukt atpakaļ uz Ukrainu, vai meklēt patvērumu citviet.

Irina ar diviem bērniem un mazmeitu Latvijā no kara plosītās Ukrainas ieradās 4. martā. Viņa valsti pameta, lai bērni būtu dzīvi un drošībā. Ar draugu palīdzību iekārtojās dzīvoklī Daugavpilī, atrada darbu, lai nebūtu par slogu citiem. “Atnācu uz bērnudārzu un taujāju pēc darba. No vadītājas dzirdēju pārliecinošu atbildi, ka darbs man būs. Šeit strādāju jau pusotru mēnesi.”

Bērnudārzā Irina strādā par veļas mazgātāju, bet tomēr viņa vēlas atgriezties Ukrainā, jo tur ir viņas mājas. Dzimtajā Vinnicā ir salīdzinoši mierīgi. “Vispār nav baiļu. Vispār. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Varbūt tas ir saistīs ar mūsu ukraiņu dvēseli. Ir liela vēlme atgriezties un dzīvot mājās. Paldies visai Latviešu tautai par drošības sajūtu. Mums šeit bija droši uzturēties.”

Savukārt Natālijas mājas ir Kijivā, arī viņa gatavojas prombraukšanai. Ar asarām acīs viņa saka, ka Ukrainā palikuši vecāki, vīrs un arī suns. Natālija atklāti atzīst, ka nav meklējusi darbu Latvijā, arī latviešu valodu nav steigusi mācīties, bet veltījusi laiku bērniem. “Mēs ļoti bieži pārbraucām un daudz ko redzējām. Bija ļoti daudz treniņu un pulciņu, kur bērniem piedalīties. Man līdz šim brīdim tādas iespējas Ukrainā nebija, kad varētu laiku veltīt bērniem. Visu laiku bija jāstrādā. ”

Natālija ir grāmatvede Ukrainas valsts uzņēmumā, kas nodarbojas ar darba aizsardzību. Tā kā latviešu valodu viņa nav mācījusies, tad labāku darbu Latvijā nav atradusi, bet bez zināšanām viņai piedāvāti zemāk apmaksāti darbi, tam neesot īsti bijusi gatava. “Citu darbu strādāt nepavisam nav vēlmes darīt. Tā teikt, būt ar augstāko izglītību, ar apziņu, ka spēj daudz vairāk, bet mazgāt grīdas nav diez ko vilinoši.”

Daugavpilī šobrīd reģistrēti 1004 Ukrainas civiliedzīvotāji. Vairāk nekā puse no viņiem saņēmuši pašvaldības atbalstu, pilsēta no rezerves fonda līdzekļiem piešķīrusi vēl pusmiljonu eiro, lai turpinātu nodrošināt bēgļus ar bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu līdz jūnija beigām.


#SIF_NVZ2022