Jau gandrīz 300 mājdzīvnieku ieceļojuši Latvijā kopā ar Ukrainas bēgļiem. Lielākā daļa no viņiem nav saņēmuši poti pret trakumsērgu. Tieši tas visvairāk satrauc Latvijas Pārtikas un veterināro dienestu, jo mūsu valstī trakumsērga ir izskausta, bet Ukrainā tā joprojām ir problēma. Tomēr Latvijā iebraucošie ukraiņi ir gatavi pildīt visas prasības, lai varētu dzīvot šajā valstī kopā ar saviem mīluļiem.
Jau vairāk nekā nedēļu ukrainiete Vladislava par savām pagaidu mājām sauc viesnīcu Ludzā. Šeit viņa apmetusies ar vīru, bērnu un ģimenes mīluļiem – diviem labradoriem. Lai gan jau sākotnēji bija skaidrs, ka ceļš no dzimtās pilsētas Kramatorskas uz Latviju būs garš un grūts, Vladislava ne mirkli nešaubījās, ka suņi netiks atstāti karadarbības skartajā Ukrainā.
Līdz šim, ieceļojot no Ukrainas, mājdzīvniekiem bija jābūt sačipētiem un vakcinētiem pret trakumsērgu. Šobrīd ir ieviesti atvieglojumi, dzīvnieki Latvijā tiek ielaisti arī tad, ja kāds no šiem noteikumiem nav izpildīts. Taču, ņemot vērā, ka Ukrainā ir augsta saslimstība ar trakumsērgu, ievestie mājdzīvnieki jāatrāda veterinārārstam. “Uz robežas dod tālruņa numuru, ka varam iet uz jebkuru veterināro klīniku, sapotēt pret trakumsērgu un sačipēt suni. Izdarījām mēs to burtiski nākamajā dienā, kad atbraucām. Maniem suņiem vispār ir vakcinācijas pases, bet tajā steigā puikas pasi atradām, meitenes – nē,” stāsta Vladislava, bēgle no Ukrainas.
“Ukrainā trakumsērga ir plaši izplatīta. Saslimšanas gadījumi ir konstatēti visā valsts teritorijā. Ja mēs runājam par varbūt pēdējiem diviem gadiem, tad tie ir vairāk nekā 1600 gadījumi, kas ir konstatēti,” norāda Edvīns Oļševskis, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis.
Aktuālākā informācija, kas pieejama Pārtikas un veterinārajā dienestā, liecina, ka līdz šim Latvijā no Ukrainas kopā ar saviem saimniekiem ieradušies 82 kaķi un 201 suns. No tiem vakcinēti pret trakumsērgu bija tikai 20%, turpretī sačipēti - vēl mazāk. Piemēram, veterināro klīniku Ludzā jau apmeklējuši pieci dzīvnieki, visiem bija jāveic nepieciešamās procedūras. “Ierakstām mēs to vai nu viņu pasē, kas jau ir no Ukrainas līdzi, vai izrakstām savu vakcinēšanas apliecību. Trīs dzīvnieki bija jau ar ukraiņu pasēm. Un tajās visās trakumsērga bija 2018. gadā pēdējā vakcinācija,” atzīst Ingrīda Novikova, veterinārārste.
“Tas, ko mēs visiem mājdzīvnieku īpašniekiem nosakām, vēl 21 dienu šo dzīvnieku novērot, skatīties, vai viņam neparādās kādas pazīmes,” saka Edvīns Oļševskis.
Ieceļošanas atvieglojumi gan nav piemēroti bezsaimnieka dzīvniekiem, kas Latvijā no Ukrainas tiek ievesti nelegāli. Lielākās bažas ir par šādu gadījumu noklusēšanu, kas būtiski palielina risku ievazāt trakumsērgu Latvijā. Jāpiebilst, ka Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas dzīvniekiem - 2012. gadā.
#SIF_NVZ2022
