Lai gan likums paredz veikt auto pārreģistrāciju triju mēnešu laikā kopš ierašanās Latvijā, pēc aizvadītām 90 dienām Ukrainas iedzīvotāji kūtri reģistrē savus auto. Robi likumos tiek izmantoti, lai procesu ievilktu, jo kara bēgļi vēlas atgriezties dzimtenē.
Apdrošinātāji lēš, ka Latvijā iebraukuši vairāki tūkstoši Ukrainas bēgļu ar savām mašīnām. Precīzas statistikas gan nav. Likums paredz, ka pēc 90 dienām auto jāpārreģistrē uz Latvijas numuriem, taču praktiski tas nenotiek. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters norāda: “Tā aktivitāte, lai pārreģistrētu transportlīdzekļus, kuri reģistrēti Ukrainā, ir pavisam niecīga, līdz pagājušajai nedēļai tie bija līdz 10 transporta līdzekļu, tajā skaitā arī piekabes. Domājams, ka viens no būtiskākajiem apstākļiem ir tas, ka Ukrainas civiliedzīvotāji cer pēc iespējas ātrāk atgriezties savā mītnes vietā.”
CSDD atzīst, ka likumos ir nepilnības, kas arī neveicina reģistrēšanos. “Nav noteikts sākuma punkts, kad sāk uzskaitīt šīs 90 dienas. Līdz ar to šī lieta līdz galam nav sakārtota, ar transporta līdzekļiem, kamēr izmaiņas šajos grozījumos nav pieņemtas, satiksmē drīkst piedalīties,” pauž Mārtiņš Mālmeisters.
Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir jau saskaņoti ar ministrijām Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra sanāksmē. Tie paredz automašīnu reģistrēšanas kārtību sakārtot tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iekļauti Latvijā Fizisko personu reģistrā.
Tas arī atvieglos dabu Valsts policijai fiksēt notikušos pārkāpumus ceļu satiksmē. Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, no šā gada 1. marta līdz 31. maijam ir reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistītais transportlīdzeklis ir reģistrēts Ukrainā. Katra šī negadījuma vainīgo pusi policija gan neizpauž.
Tikmēr apdrošinātajiem pieteikto negadījumu skaits ir vēl mazāks. “Kopš 24. februāra mums ir pieteikti seši negadījumi - tādi, kur ir iesaistītas ukraiņu automašīnas. Ja mēs tā rupji rēķinām, ka dienā notiek 100 ceļu satiksmes negadījumu Latvijā, tad, ja mums trīs mēnešos ir seši negadījumi ar iesaistītām ukraiņu automašīnām, daudz jau to negadījumu nav. Jāatzīst, ka ukraiņi laikam ir samērā disciplinēti vadītāji,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Apdrošinātāji min vien nelielus negadījumus - ar salīdzinoši niecīgiem auto bojājumiem. Līdz ar to arī apdrošināšanas atlīdzībās šajos negadījumos izmaksātās summas svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro.
#SIF_NVZ2022
