Ukraiņi šķērso arī Latvijas-Krievijas robežu

No kara bēgošie Ukrainas pilsoņi Latvijā nokļūst ne tikai caur Poliju un Lietuvu, bet arī no Krievijas. Lielākajā Latvijas austrumu robežkontroles punktā Terehovā plūsma nav liela, taču ukraiņi, kuriem jāpalīdz nokārtot vajadzīgie dokumenti ieceļošanai Eiropas Savienībā, radījuši papildus slodzi. Turklāt uz robežas sastapto stāsti liecina - Krievijas robežsargi šķir ģimenes.

Darba dienas rītā robežkontroles punktā piestājis pasažieru autobuss, kas no Maskavas dodas uz Rīgu. Pasažieri stāsta ReTV, ka Latvijas-Krievijas robežas šķērsošana ievilkusies jau ceturto stundu. Valsts robežsardzes (VR) pārstāvis apstiprina - šobrīd process ir ilgāks, jo apmēram trešdaļa autobusa pasažieru ir Ukrainas pilsoņi, kuriem jāizsniedz vīza. “Diennaktī tiek izsniegtas 30-35 vīzas. Tas apgrūtina mūsu darbu, jo, lai gan robežšķērsošanas punktos ir paredzēta iespēja izsniegt un saņemt vīzas, nekad nebija tāda liela apjoma,” saka Aleksejs Kakauļins, VR Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks.

Vien pāris iepriekšējās dienas robežas šķērsotāju kļuvis mazāk, bet kara ietekme arī uz Latvijas-Krievijas robežas kopš februāra beigām ir manāma. “Sākumā tas bija lielāks skaits - 300 līdz 400 Ukrainas pilsoņu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā. Uz doto brīdi plūsma ir samazinājusies. Tie ir līdz 100 Ukrainas pilsoņu, apmēram 20-30 Moldovas pilsoņu,” stāsta Aleksejs Kakauļins.

Robežšķērsotāji ierodas gan ar sabiedrisko transportu, gan privāto auto, gan arī - kājām. Pēdējiem nereti nākas sniegt palīdzību. “Ir gadījumi, kad personas jau sazinājušās ar radiem, kas sagaida viņus aiz robežšķērsošanas punkta. Plūsma ir lielāka, bet ir izņēmumi, kad mums jāsniedz palīdzība, jānogādā, piemēram, līdz Zilupes dzelzceļa stacijai,” saka Aleksejs Kakauļins.

Šādu palīdzību sniedz arī vietējā pašvaldība. Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks (ZZS) Valdis Maslovskis pauž: “To darām gandrīz vai ikdienā, gandrīz vai katru nakti ir zvans. Situācijas ir dažādas. Jāņem vērā, ka esam Latvijas ārējā robežas, ir daudz tādu, kas ir tranzītā. Varu arī pateikt, ka pilsētas viesnīcas izmanto, katru dienu redzu daudz mašīnu, kas liecina, ka viesnīcas ir pārpildītas.”

Uz robežas sastaptie atklāj - daži no Krievijas nemaz netiek izlaisti. “Mana māsa brauca ar trīs bērniem. Vienai no manām māsas meitām nebija pases, un Krievijas robežsargi mūs nelaida. Robežsargi ar varu nelaida viņas laukā, ar spēku noturēja Krievijā. Gribu pateikt, lai visa Eiropas sabiedrība saprot, ka šeit tiek ierobežoti ukraiņi. Viņi saka, ka viņi mūs aizsargā, bet es te neredzu nekādu aizsardzību,” atzīst kāds Ukrainas pilsonis no Doņeckas.

Par to, ka radiniekus bez pases Krievijas robežsargi tālāk nav laiduši, stāsta arī citi. Ko iesākt un pie kā vēsties - viņiem nav skaidrs. Ārlietu ministrijā ReTV skaidro, ka šādos gadījumos Latvijas iestādes palīdzēt nevar. 


#SIF_NVZ2022