Pagājušā gadsimta 50. gados, lai sāktu kūdras ieguvi Sedas purvā, vietā, kur bija tikai viena zemnieku sēta, tapa pilsēta, ar tam laikam raksturīgu apbūvi. Kā jau tajos laikos bija ierasts, strādniekus atsūtīja no visas plašās Padomju Savienības, tagad, kā stāsta Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons, cilvēku skaits mazpilsētā sarucis. Pretēji Valmierai un Strenčiem, kur nav brīvas apdzīvojamās platības, Sedā ir brīvi pat ap simts pašvaldības dzīvokļu. Tātad - te varētu piedāvāt dzīvot arī Ukrainas kara bēgļiem. Risināt dzīvokļu jautājumu Ukrainas kara bēgļiem rosināja vietējā iedzīvotāja Viktorija Bruņina, kura pati ir dzimusi Sedā, tad dzīvojusi Krievijā un Ukrainā, bet pēc Krimas okupācijas nolēmusi atgriezties Latvijā. Viņa uzņēmusi arī vairākus ukraiņu bēgļus savā dzīvoklī. “Deviņi cilvēki trīsistabu dzīvoklī. Jūs varat iedomāties, kas tas ir, vēl suns un kaķis. Es zvanīju uz apvienības pārvaldi, vai kaut kā mēs varat atrisināt, jo dzīvokļi taču stāv tukši?”
Sākotnēji dzīvokļu jautājumu nevarēja risināt, jo Ukrainas bēgļi nebija to personu vidū, kuri likumā noteiktā kārtībā var pretendēt uz pašvaldības dzīvokļiem. Šobrīd, kā stāsta Jānis Pētersons, veiktas izmaiņas likumdošanā, ir arī Valmieras novada domes lēmums. “Tagad šis jautājums ir sakārtots. Pašvaldība ir nodefinējusi septiņus, astoņus dzīvokļus, kurus vietējā dzīvokļu komisija drīkst piešķirt ļoti ātrā laikā, tātad - neiet šis garais ceļš, kā parasti, bet šis ir paātrināti, viegli un ērti”.
Pašlaik plānots ukraiņiem piedāvāt astoņus dzīvokļus - ja būs valsts atbalsts un ja būs nepieciešams, tad te vēl ir iespējas piedāvājumu paplašināt. Turpina Jānis Pētersons: “Ir cerība, ka VARAM izdalīs kādu finansējumu, lai dzīvokļu skaitu varētu palielināt, jo mums budžetā nebija paredzēts visus astoņus izremontēt. Šis par apvienības līdzekļiem tiek remontēts. Es saprotu, ka, iespējams, programma būs, dati ir savākti, nodoti, aizsūtīti VARAM. Gaidām pozitīvus rezultātus par finansējumu. Un tad jau domājam par iepirkuma procedūru un būvnieku piesaistīšanu, lai straujāk to var izdarīt. Pašvaldības dzīvoklis ir ierādīts arī Katerinai Riss, kura par šo atbalstu ir ļoti pateicīga. “Paldies par palīdzību! Palīdzēja ar darbu. Vīrs iekārtojās darbā bez problēmām. Paldies par dzīvokli, labs dzīvoklis, ir viss, lai dzīvotu!”
Savukārt Viktorija Borša, kura ieradusies no Kijivas, cer drīzumā doties mājup. Ja nāksies palikt, tad vērtē, ka Seda nav sliktākā dzīves vietas izvēle.
Savukārt to, ka mazpilsētā ir visa nepieciešamā infrastruktūra, lai te varētu dzīvot, uzsver Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons. “Manuprāt, mums ir viss: ģimenes ārsts, baznīca, tirgus, skola, bērnudārzs, iespēja ātri nokļūt līdz Valmierai, sabiedriskais transports.”
Viena problēma gan ir un tas darbs, jo tuvumā brīvu darba vietu nav. “Tuvākā vieta ir Valmiera, kas strauji attīstās, bet Valmierā nav dzīvokļu, līdz Valmierai ir 20 kilometri. Tur rūpniecība ir tādā līmenī, būs vēl perspektīvā. Dzīvo un brauc! Izskrien, strādā un baudi dzīvi šeit!”
