Ukraiņiem uzsākot mācības Latvijā, saskaras ar izaicinājumiem

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda datiem, Krievijas iebrukuma pirmajā mēnesī bēgļu gaitās devušies 4,3 miljoni Ukrainas bērnu, kas ir vairāk nekā puse no kopējā bēgļu skaita. Latvijā daļa Ukrainas bērnu jau uzsākusi mācības skolās. Kādi ir skolu izaicinājumi un Ukrainas bērnu pieredze?

Ukrainiete Uļjana Latvijā ieradusies no Harkivas pilsētas un tagad ar mammu dzīvo Ogrē. Ukrainā palicis tēvs un vecvecāki. Uļjana jau otro nedēļu mācās Jaunogres vidusskolas 7. klasē. Apgūti jau arī pirmie vārdi latviešu valodā. Uļjana brīvi runā krievu valodā, kas šobrīd palīdzot mācību procesā. Jaunogres vidusskola ir mazākumtautību skola, šeit mācību valoda ir arī krievu. “Ir paveicies, ka šeit visi runā krievu valodā. Man draudzene aizbrauca uz Poliju, tur viņai ir problēmas ar saziņu. Arī dažreiz kāds skolotājs runā latviešu valodā, mazāk krievu valodā. Bet tad man draudzene pārtulko, lai saprotu, ko saka skolotāja,” stāsta ukrainiete Uļjana.

Arī Daņils un Oļja Ogrē pie radiem ieradušies no Harkivas. Jaunogres vidusskolā mācās 9. klasē un ReTV norāda, ka mēneša laikā neesot saskārušies ar problēmām. “Mums programma ir nedaudz uz tālāk matemātikā. Tāpēc atkārtojam. Latviešu valodu mums māca atsevišķi. Kad mūsu klase mācās latviešu valodu, mēs mācāmies atsevišķi,” norāda Daņils un Oļja, ukraiņi.

Lai palīdzētu skolēniem apgūt mācību vielu, Jaunogres vidusskolā par skolotāja palīgu darbā pieņemta ukrainiete Irīna, kas uz Ogri, bēgot no kara Ukrainā, atbraukusi ar dēlu - pirmklasnieku. Irīna ciematā pie Kijevas strādājusi par sākumskolas skolotāju, tagad palīdz saviem tautiešiem Latvijā: “Viņi grib dzirdēt savu dzimto valodu. Es ar viņiem runāju ukraiņu valodā, kad pilda mājas darbus vai uzdevumus. Tad viņiem jāpalīdz uzrakstīt krievu valodā, ja vajag ko pārtulkot. Dažiem ir grūtāk.”

Ukrainas bērnu vecākiem pilsētā esot iespēja izvēlēties skolu bērnam, protams, ņemot vērā tās kapacitāti, pagastos gan apmeklējot tuvāko. Jaunogres vidusskolā, kur mācās teju 600 bērnu, 22 ir Ukrainas. Katram skolēnam izstrādāts individuālais mācību plāns, kā arī klasē nozīmēta atbalsta persona no skolēnu vidus. Jaunogres vidusskolas direktors Aleksandrs Horuženko: “Pārsvarā viņi visi labā līmenī pārzina krievu valodu. Tā kā mūsu skolotāji un bērni arī gandrīz visi runā krieviski, tad nekādu problēmu nav. Vienīgais - ir daži bērni, kuriem ir grūtības runāt krievu valodā. Saprotu, tas ir atkarīgs no tā, no kāda reģiona Ukrainā viņi ir atbraukuši. Tiem bērniem palīdz speciālais skolotājs, pārtulko ukraiņu valodā.”

Direktors rēķinās, ka tuvākajā laikā Ukraina skolēnu skaits varētu pieaugt, lai gan šobrīd daļa no vecākiem apsverot iespēju bērnus mācīt attālināti. “Ir gan plusi, gan mīnusi. Sēžot mājās pie datora, tu mācies savā dzimtajā valodā, atrodies gandrīz kā savā skolā, bet šeit pie mums bērni savā starpā komunicē, viņam parādās jauni draugi.”

Arī Ogres 1. vidusskolā mācās četri Ukrainas bērni. Šeit gan skolas direktore Ilze Butevica ReTV norāda uz pastāvošo valodas barjeru. “Arī ne visi pedagogi varbūt perfekti pārvalda krievu valodu, arī skolēniem no Ukrainas pret krievu valodu ir neviennozīmīga attieksme. Arī piektās klases puisis teica, ka, iespējams, viņš nemaz negribēs iet uz krievu valodas stundām.”

Neatbildēto jautājumu esot vēl gana daudz, tostarp par skolēnu vērtēšanu, kā arī mācību satura salāgošanu. “Piemērs ar puisi - viņš tikai šajā mācību gadā ir Ukrainā uzsācis apgūt angļu valodu, savukārt mums piektajā klasē jau ir bērni kādu laiku to mācījušies,” stāsta Ilze Butevica.

Lai varētu sekmīgi apgūt mācību vielu, skola nodrošina skolēniem planšetes un datorus, ko izmantot gan skolā, gan mājās. Kā uzsver uzrunātie skolu vadītāji, šobrīd ir svarīgi, lai bērns socializētos un pēc iespējas labāk iejustos skolas vidē, tāpēc tiek iesaistīts arī atbalsta personāls, sociālais pedagogs un psihologs.

ReTV uzrunātie skolēni gan norāda, ka skolas vidē par karu Ukrainā nerunā. “Es šo tēmu neuzsāku, negribas sākt par to runāt. Bet citreiz par to pasmejamies, jo kaut kā vajag šo situāciju “atvieglot” ar jokiem, citādi sajuksim prātā no negatīvā, sliktām domām,” saka ukrainiete Uļjana.

Savukārt Jaunogres vidusskolas direktors Aleksandrs Horuženko atzīst, ka jāspēj skolā veidot pozitīvs klimats, tostarp rēķinoties, ka liela daļa no skolēniem nāk no krievvalodīgām ģimenēm. “Mēs, protams, varam runāt ar skolotājiem, skolēniem, pat ar vecākiem, vecāku sapulcēs, bet skola nevar ietekmēt atmosfēru ģimenē, ko runā ģimenē. Saglabāt mierīgu, miermīlīgu atmosfēru ir ļoti, ļoti svarīgi šobrīd.”

“Domāju, ka mēs uzvarēsim. Karš vispār ir slikts. Ja vēl tev tik brutāli uzbrūk, tas nav cilvēciski un pieņemami. Par mums ir visa pasaule, kaut kādi Krievijas sabiedrotie salīdzinājumā ar Eiropu un Ameriku nav nekas,” saka ukrainiete.


Foto: Freepik