Ukrainiete Olha Soročinska stāsta - pandēmijas dēļ šovasar izpalika ikgadējais vecāku un radu apciemojums dzimtenē, tomēr par savām mājam nu jau sešus gadus viņa sauc Latviju. Kopā ar vīru Kasparu un abu dēliem, Olha dzīvo Valmierā, šeit atradusi darbu savā - skolotājas profesijā. Un par lielāko izaicinājumu sauc latviešu valodas apguvi.

Olhas darba vieta ir Valmieras tehnikums, kur viņa ir angļu valodas un no šī mācību gada būs arī krievu valodas skolotāja. Olha stāsta, ir sajūsmā par savu darbu, moderno vidi, atsaucīgajiem kolēģiem, turklāt viņai ir iespēja salīdzināt ar darbu skolā Ukrainā. Tur pedagogi par šādiem apstākļiem var tikai sapņot.

Olha Soročinska – ukrainiete: “Mums viss ir, viss. Tur skolotājam vajag strādāt veselu dienu un nakti, un viņi nezin vai būs tā alga vai nebūs. Ja būs, kāda viņa būs. Un par visu jādomā pašam. Atšķirība ir. Man vīrs, zināt kā viņš saka - kad brauc uz Ukrainu, viņš saka, kad šeit atrodos, liekas, ka esmu bērnībā. Viss izskatās pat tā, kā tajos laikos.”

Olhai Latvijā iedzīvoties nav bijis grūti, protams, lielā mērā pateicoties vīra un viņa ģimenes atbalstam, tomēr ātri vien viņa pamanījusi arī latviešu dažkārt noraidošo attieksmi pret krieviski runājošajiem. Nu jau Olha nokārtojusi augstāko jeb C valsts valodas prasmes līmeni, tomēr joprojām mācās, jo vēlas runāt literāri pareizi. Tiesa valodas apguves ceļš nav bijis viegls arī tāpēc, ka Valmierā otrā un trešā līmeņa kursus, vismaz tobrīd, kad Olhai tie bija nepieciešami, nepiedāvāja. Ieteikums bija doties uz Rīgu.

Tāpēc Olha mācījusies pati, ar privātskolotājas palīdzību, sapirkusi arī visas iespējamās valodas pašmācības grāmatas. Tomēr viņa spriež, šie gan ir jautājumi, kurus varētu risināt citā veidā.

Šogad pandēmijas dēļ diemžēl izpalicis ikgadējais ģimenes un radu apciemojums Ukrainā, viņu Olhai ļoti pietrūkst, tomēr viņa arī atzīst, ka ļoti mīl Latviju, šejienes cilvēkus, tradīcijas un dabu.

“Nekad nedomāju ka es to teikšu, bet pateikšu. Man gribas sniegu. Man gribas latviešu ziemu. Kad viss ir tik skaists, viss ir balts, tie koki viss. To nevar paskaidrot, to vajag redzēt. Tāda sajūsma, pasakaina. Mīļie latvieši, vajag cienīt dabu, kas ir Latvijā, mīlēt un darīt visu, lai nepazaudētu to, kas mums ir,” norāda Olha.