“Mani darba instrumenti bija pats vērtīgākais, ko paņemt līdzi, bēgot no Ukrainas,” saka frizieris Daniils Kiktjovs, kurš kopā ar ģimeni patvērumu atradis Kuldīgā. Un tas izrādījās tālredzīgi. Šobrīd viņš strādā divās frizētavās šai mazpilsētā. Viņš atzīst, ka jau saradis ar Kuldīgas mieru, bet cer, ka drīz varēs doties atpakaļ.
Daniilam ir 21 gads, viņš bija apguvis friziera profesiju, mācījies arī specializētajā vīriešu frizētavā pie meistara un pusgadu jau bija sācis strādāt patstāvīgi, kad Ukrainā iebruka Krievija. Viņa pilsēta, Harkivas apgabalā esošā Balaklija, tika okupēta. Daniils saka – pēc okupācijas dzīve krasi pasliktinājās. Nebijis ūdens, gaismas. Pilsētā esot bijuši daudz Krievijas atbalstītāju, kas par Ukrainai lojālajiem rakstījuši sūdzības, cilvēki ņemti gūstā, sisti. No mājām viņi izgājuši tikai pēc pārtikas. Bet vasaras sākumā pilsētā palicis pavisam bīstami. “Bija risks, ka tevi varēja savākt. Bija arī spēcīgas apšaudes, pat ne no mūsējo puses, vienkārši krievi, kas okupēja mūsu pilsētu, varēja aizbraukt uz jebkuru pilsētas punktu un apšaudīt pilsētas centru. Paņēmu līdzi savus darba instrumentus. Tas man bija pats vērtīgākais. Man nekā nebija, es tikko pabeidzu. Frizieris bija mans sapnis, paņēmu to, kas varētu būt nepieciešams. Apģērbu un citas lietas var nopirkt, tas nav tik svarīgi, bet instrumenti, pirmkārt, tie ir dārgi, būtu žēl atstāt,” saka frizieris no Harkivas apgabala Daniils Kiktjovs .
Daniils atzīst – nebija konkrēta mērķa, uz kuru valsti bēgt, pēc ilga, nogurdinoša, un no Krievijas puses pazemojumiem pilna ceļa viņš ar saviem vecākiem un draudzeni nokļuva Latvijā, Rīgā viņiem ieteica braukt uz Kuldīgu. Daniils priecājas, ka ātri izdevies dabūt darbu profesijā. Šobrīd viņš strādā divās frizētavās – vienā kā pašnodarbinātais, otrā kā darba ņēmējs. Klientu loks pamazām augot, pamazām apgūst arī latviešu valodu. Daniils Kiktjovs: “Tagad, kamēr klientu nav daudz, es cenšos strādāt katru dienu. Nevaru vēl atļauties strādāt ik pēc dienas vai kā tamlīdzīgi, man arī ir garlaicīgi mājās, man pietiek ar pusi dienas. Es baidos no brīvdienām, jo nav ko darīt.”
Skaistumkopšanas salona “Pie Aivas” īpašniece Aiva Dreijere: “Es atbalstu visus šos bēgļus, cietušus no lielās nelaimes, bija arī ukraiņu meitene, kas te pabija, dzīvoja, strādāja un atgriezās. Daniils ir ļoti profesionāli sagatavots frizieris, viņš strādā ļoti atbildīgi.”
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem, šobrīd Latvijā darba tiesiskās attiecībās ir 7040 Ukrainas civiliedzīvotāju. Izplatītākās profesijas ir palīgstrādnieks, pārdevējs, apkopējs, ceha strādnieks, pavārs, virtuves darbinieks, viesnīcas istabenis, viesmīlis un būvstrādnieks. Aptuveni 230 Ukrainas civiliedzīvotāju ir pašnodarbināti. Te visizplatītākie arī ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi. Statistikas dati gan mainās teju ik dienu, jo cilvēki izvēlas doties atpakaļ. Arī Daniils saka – viņa pilsēta ir atbrīvota un gribētos atgriezties. Latvijas valsts svētku noskaņu pilsētā viņš ir
pamanījis. “Esmu jau te dzīvojis kādu laiku, svētki ir sajūtami, arī pasvinēsim. Ukraiņiem būs saiets, mēs arī iesim paskatīties, pastaigāties, paskatīsimies, kā tas notiek šeit.”
#SIF_NVZ2022
