Sals ar sniegputeņiem, tehniskas ķibeles un palīdzīgu roku trūkums – tie ir galvenie izaicinājumi, ar ko tagad ik dienu saskaras brīvprātīgie ukraiņu palīdzības punktos pierobežā. Turklāt arī emocionāli grūtāk ir uzklausīt bēgļu pieredzes stāstus, kas ziemas apstākļos kļūst arvien skaudrāki. Grebņevā Kārsavas novadā ukraiņu plūsma uz Eiropu ir lielāka, tāpēc tur nedēļas nogalē uzstādīta apsildāmā telts.
“Beidzot uz laiku esam novērsuši kritisko situāciju Grebņevā,” stāsta brīvprātīgie no biedrības “Tavi draugi”, kas jau trīs mēnešus darbojas palīdzības punktā ukraiņiem. Viņi ir gandarīti, ka jau vairākas dienas kara bēgļi ilgstoši gaidot transportu var sasildīties, uzlādēt viedierīces un gūt pajumti ziemas apstākļiem piemērotā teltī. Atbalsts tam gan gūts no sabiedrības, nevis valsts puses. “Privāta iniciatīva, privāta palīdzība. Tas gan nav īsts ziedojums. Mums telts ir aizdota, mums to ir jāatdod atpakaļ. Tikmēr meklēsim finanses un risināsim, vienkārši pirksim paši. Silene, piemēram, ir samērā maz noslogots punkts, tur tiek galā ar kemperi, Terehovā atkal nav lielo autobusu,” saka biedrības “Tavi draugi” pārstāve Monta Vecozola.
“Iztrūkums līdz šim bija apsildāmā telts, jo ar savu aprīkojumu nespējām vairāk sasildīt ukraiņus. Personīgās sajūtas ir gana liela vilšanās sistēmā. Laikam no valsts vairs nevajag neko... lai tikai neizmet mūs ārā no šejienes,” saka biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgā Inga Zagorska.
Sniegt palīdzību ukraiņiem, kas kara dēļ spiesti pamest mājas, ziemā kļūst arvien izaicinošāk – gan emocionāli uzklausot pieredzi, gan fiziski veicot vairāk darba un risinot tehniska rakstura problēmas. Monta Vecozola: “Ļoti liela sala gadījumā atkal viss izsalst, vienmēr var nokūpēt kāds pagarinātājs, var rasties cita veida traucējumi. Mums ir pazudusi arī elektrība gandrīz uz pusdienu. Pagājušajā nogalē sākās sniegputeņi, tad meitenes principā pusi no laika vismaz – ja vēl vairāk – vienkārši tīrīja sniegu.”
Inga Zagorska saka: “Iepriekšējā maiņā bija ģimene: mamma, tētis un astoņi bērni no pieciem mēnešiem līdz 17 gadiem. Viss, kas viņiem bija mugurā, bija viss, kas viņiem ir līdzi. Ieradās vīrietis, kurš ir tādā vieglā vasaras apģērbā. Policija viņu no Krievijas puses bija atvedusi uz robežu. Viņš ir oficiāli deportēts no Krievijas.”
Deportētais Maksims Ukrainā nav bijis astoņus gadus. Viņam nav telefona un trūkst priekšstata par mājās notiekošo. Palīdzības punktā šis ir pirmais šāda veida gadījums, turklāt vīrietis cer atgriezties Žitomirā pie ģimenes.
Ziemai pieņemoties spēkā, palīdzības punktos trūkst arī palīgu. Brīvprātīgie ļoti cer, ka aktīvāk iesaistīsies tieši tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, kam transporta izmaksas un iespēja darboties īsākas maiņās ir lielāka, nekā tiem, kas šurp brauc no Rīgas mēnesī vismaz divas reizes uz vairākām diennaktīm. Tāpat aizvien svarīgi ir arī ziedojumi. Inga Zagorska: “Siltais apģērbs, zābaki, zeķes, cimdi, zupas! Uzvāriet katliņu, atvediet pie mums, vai tēju, šķīstošo kafiju. Tās ir tās lietas, kas iet visātrāk un sasilda visātrāk. Ir ziema. Mēs slimojam paši. Cilvēku resurss ir tiešām tas, kā mums ļoti pietrūkst.”
Projektu par pierobežas palīdzības punktu ukraiņiem uzturēšanu līdzfinansē organizācija “PSPM” no Polijas. Pagaidām stabilu atbalstu tā ir gatava nodrošināt līdz nākamā gada martam.
#SIF_NVZ2022
