Pašreiz Latvijas skolās vispārējo izglītību latviešu valodā apgūst vairāk nekā 2700 skolēnu no Ukrainas. Realitātē tas nozīmē, ka izglītības kvalitāte lielā mērā atkarīga no skolotāju, skolotāju palīgu un pašu audzēkņu krievu valodas prasmes un tulkošanas programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan uzskata, ka skolotājiem mācību viela nav jātulko, bet jāizmanto iespēja latviešu valodu apgūt pēc individuāla plāna. 

Šajā mācību gadā teju katrā skolā mācās arī bērni no Ukrainas. Pārlielupes pamatskolā Jelgavā, kur mācās četrdesmit pieci Ukrainas skolēni, pamatpriekšmetu apguvei šiem bērniem izveidotas apvienotās klases, jo, kā atzīst gan pedagogi, gan paši skolēni, latviešu valodas zināšanas, lai iekļautos kopējā klases darbā, esot nepietiekamas. “Valoda ir ļoti sarežģīta, to grūti mācīties, bet citādi ir labi. Mums tulko no latviešu uz krievu valodu, tad saprotu,” stāsta Ļera Pārlielupes, pamatskolas astotās klases skolniece.

Šajā skolā ukraiņu bērniem palīdz četri skolotāju palīgi. Skolotājas palīdze Larisa Ukrainā bijusi mākslas skolotāja,bet tagad palīdz septītklasniekiem un astotklasniekiem apgūt fiziku, ķīmiju, matemātiku un citus priekšmetus. Darbs patīkot, tomēr visus mācību priekšmetus pati tik labi nezinot, tāpēc bieži vien nākoties izmantot tulkotāju internetā. “No latviešu uz ukraiņu valodu cenšamies, jo bērni mācījās ukraiņu skolās un terminoloģiju zina ukraiņu valodā,” saka Larisa Bistranovskaja, skolotāja palīgs.

Marina jau deviņpadsmit gadus dzīvo Latvijā un zina latviešu valodu, tāpēc šoruden palīdz apgūt latviešu valodu mazākajiem ukraiņu skolēniem. Lai bērni varētu iekļauties latviešu plūsmā vēl esot tāls ceļš ejams, un ne tikai nepietiekamo valodas zināšanu dēļ. “Bija kovida laiks, tad viņiem karš iestājās, tad viņi skrēja prom. Īstenībā mēs runājam par bērniem, kuriem divi gadi ir kaut kur izkrituši. Skolotājiem nav tik viegli paķert bagāžu no tiem diviem gadiem un pielikt klāt pašeizējo programmu. Es teiktu, ka valstij tiešām jāpadomā par plašāku atbalstu šiem bērniem, lai viņi apgūtu un iekļautos,” saka Marina Auziņa, skolotāja palīgs.

Skolotāju palīgi gan nav visās skolās. Dobeles Valsts ģimnāzijā ukraiņu bērnu ir maz, skolotājas no Ukrainas, kas skolā strādājušas pagājušajā gadā jau devušās mājup, tāpēc lielākais palīgs esot tulkošanas programma telefonā. “Matemātikā nav slikti, tāpēc, ka skolotāja kaut ko stāsta. Fizikas un ķīmijas skolotāja slikti zina krievu valodu, bet kaut ko saprotu, jo Ukrainā es jau divus gadus mācījos fiziku un ķīmiju,” saka Ira Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. klases audzēkne.

IZM gan problēmu nesaskata. “Ja ir nepieciešama matemātika, skolā mēs varam noorganizēt matemātikas grupu ukraiņu bērniem. Valodas līmenis visiem ir viens – A1, varbūt kādam arī A2, un šādā līmenī matemātiku mēs varam mācīties. Klasē varbūt paliek individuāli darbi, ko iedot ukraiņu skolēnam, bet tas nenozīmē, ka skolotājam jātulko ukraiņu valodā mācību uzdevumi,” saka Olita Arkle, IZM vecākā eksperte.

Tāpat ministrijas pārstāve norāda, ka jau šobrīd skolās esot iespēja individuālajos plānos par papildus samaksu papildus mācīt latviešu valodu. “Varbūt pat viens mācību gads, kurā viņi visu uzmanību velta latviešu valodas apguvei, pavisam maz pārējiem mācību priekšmetiem. Mums šobrīd ir otrādi. Mēs vairāk par mācību priekšmetiem. Tā valodas apguve, protams, ir kāda stundiņa papildus, bet bērnam fiziskais resurs arī ir ierobežots,” saka Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore.

Ministrijā ReTV teic, ka pašreiz darbam ar ukraiņu bērniem sistēma tiekot veidota balstoties uz citu valstu pieredzi, bet direktoru ieteikumi tikšot izdiskutēti. Ukraiņu bērni varot arī nekārtot valsts pārbaudes darbus 9. klasē, mācīties atkārtoti tajā pašā klasē. Vien izglītības dokumentu tad gan nevarēšot saņemt.

#SIF_NVZ2022