Lai gan Latvijas upēs noteikts lašu un taimiņu ieguves aizliegums, Ventā šobrīd zvejnieki zinātniskos nolūkos veic lašu un taimiņu vaislas zivju nozveju, lai pavairotu lašveidīgo populāciju zivjaudzētavās. Tam gan nepieciešama speciāla atļauja.

Šobrīd Latvijas upēs aktīvi notiek ''lašu slaukšana'' - senču piekopta prasme, kad lašu un taimiņu nārsta laikā cilvēks iejaucas dabīgajā procesā, lai palīdzētu izdzīvot pēc iespējas vairāk ikriem. Noķertās zivis tiek iezīmētas un Ventas makšķernieki stāsta, ka tādu Latvijas upēs nu jau esot vairums. Var jau būt,  ka tas pateicoties leģendai, kas vēsta, ka nārsta laikā pat baznīcu zvani klusē.

Ik gadu zinātniskā institūta ''Bior'' programma Ventas upē atgriež simtiem tūkstošu zivju mazuļu, kas pēc trim vai četriem gadiem izaugs brangos Baltijas lašos, kuru dzīvsvars var būt pat lielāks par desmit kilogramiem. Baltijas jūras lašu zvejā šobrīd ir liegums, jo zivis nārsto un šis ir īstais brīdis, lai iegūtu ikrus zivjaudzētavām.

Valdis Plaudis māk stāstīt, ka lasis un taimiņš ir mūsu nacionālā bagātība. Un tā ir liela veiksme, ka mums viņus ir izdevies saglabāt, jo Eiropā palikušas vien pāris lašu upes. Mēs šajā ziņā patiešām esam visbagātākie. 

Pati lašu pavairošana joprojām notiek pēc senču metodēm: tos ķer ar murdiem un tad pats svarīgākais ir nekavējoties zivis nogādāt līdz zivju audzētavai. Ventas upē makšķernieki ķer asarus, līdakas un zandartus. Dienā, kad zvejnieku saimniecības ''Dunduri'' vīri izcēla tīklus, zivjaudzētavai ''Pelči'' tika nodotas 44 taimiņu mammas, 23 taimiņu tēvi, 18 tik svarīgās lašu mammas un 22 lašu tēvi. 

Dainis Rozentāls lašu ķeršanā rudeņos iesaistās jau vairāk kā 40 gadu. Dzīvespriecīgais vīrs stāsta, ka vienīgā dusma viņam sanāk par motorlaivām, kuras apgrūtina atbildīgā uzdevuma veikšanu. Lai sargātu Latvijas zivju nārstu, kādreiz rudeņos tas nemaz nav bijis atļauts.

Foto: Pixebay