Pieminot un godinot folklorista un novadpētnieka, bērnu dzejoļu latgaliešu valodā autora Ontona Slišāna dzimšanas dienu, Upītē atklāta izlaušanās istaba. Tā veltīta rakstnieka dzīves vērtībām un daiļradei. No citām šāda veida spēlēm šī atšķiras ar lietām, kas saistītas ar dažādiem amatiem, kā arī valodu – pilnīgi visas aktivitātes notiek latgaliski.

Piedzīvojums izlaušanās istabā “Pīci panti” ir sācies. Latvijā pirmo reizi šāda veida spēle izveidota tieši latgaliešu valodā, to atklāj populāras reģiona kultūras un mediju vides personības. Istaba ir izglītojoša, veltīta novadpētniekam un dzejniekam Ontonam Slišānam, starp citām līdzīgām spēlēm izceļas ar unikalitāti trīs lietās.

Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns: “Izņemot vienu vārdu visā istabā, visi pārējie latgaliski uzrakstīti. Viens vienkārši nejauši uzrakstījās latviski. Tas tā, jo rozīnīte jāieliek. Šī arī istaba ir vienīgā pasaulē, kur ir izmantota kaut kāda amatniecība. Izejot izlaušanās istabu, tu iemācies, ja ne aust, tad vismaz, kā sauc katru lietu latgaliski tām stellēm. Un trešā lieta ir Ontona hobijs - bites.”

“Kas man ir izaicinoši, jo es esmu, kā Latgalē saka, “čiuļs”. Es esmu no Zemgales, dzīvoju Jelgavā. Es lasīju daudz Slišāna dzeju, lasīju daudz dažādus tekstus. Izrādās, ka, jā, es saprotu. Šeit viss ir latgaliski, bet jebkurš cilvēks no Kurzemes vai Vidzemes (vai pat no Rīgas) varēs atbraukt, izpildīt un saprast,” saka Kristaps Auzāns, “Pīci panti” un citu izlaušanās istabu uzdevumu veidotājs.

Uzdevumu autors Kristaps Auzāns izlaušanās istabu izveides pieredzi guvis gan ārzemēs, gan tepat Latvijā, veidojot, piemēram, “Ziedoņa klasi”. Upītes istabā viņš ar vietējiem domubiedriem pievērsa uzmanību autentiskas, tieši Latgalei raksturīgas vides saglabāšanā. “Tā kā ienāc mājās, ir segas saklātas, lupatu segas, pirms ieiešanas tev tiek iedotas zeķes. Bišu zeķes. Pieci uzdevumi, secīgi viens pēc otra jāizpilda, beigās tiec pie tā, ka tu vari atslēgt durvis,” pauž Andris Slišāns.

Visu spēli dalībniekus var vērot kamerās un dot arī papildus norādes. Vidējais laiks uzdevumu izpildei ir aptuveni stunda. Atklājēju komanda finišēja 52 minūtēs, visi kā viens uzsvēra, ka priekšzināšanas, lai izlauztos, nav nepieciešamas, bet ir jābūt ļoti vērīgiem.

Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv attīstības vadītāja Edīte Husare: “Ļoti patika, jo es esmu tāda azartiska pēc dabas, šī nav mana pirmā pieredze izlaušanās istabā, bet man ļoti, ļoti patika. Man prieks, ka atkal Upīte ir tie, kas parāda, kur tad ir tas pasaules centrs.”

“Manuprāt, daudz kur Latvijā būtu jābūt tik labai vīzijai, redzējumam par to, kā kāda vieta var attīstīties un tas šeit ir. Mani tas ārkārtīgi iedvesmo,” saka Kristaps Auzāns.

Gada nogalē Ontonam Slišānam būtu apritējuši 73 gadi, ģimene ļoti novērtē viņa būtisko ieguldījumu Latgales folkloras, pētniecības un literatūras attīstībā. “80. gadu beigās, 90. gadu sākumā viņš arī kopā vāca tā laika vecos muzikantus, tautas muzikantus, viņi spēlēja kapelās. Tagad diemžēl tikko nesen pēdējais muzikants aizgāja tajā saulē, tagad visi viņi satikušies tur spēlē, bet mēs tagad jaunie to darām,” pauž Andris Slišāns.

Jaunā izlaušanās spēle atrodas pirms dažiem gadiem slēgtas skolas telpās, kur līdzās tai izveidota skaņu ierakstu studija un jau top arī tetovēšanas salons, ir ieceres par ceptuves izveidi.