Uz balli ar fotokasti

Kurš gan no mums negribētu, lai no mums nozīmīgas dienas – kāzām, apaļas dzimšanas dienas, izlaiduma vai vienkārši no foršu draugu tusiņa – nepaliktu piemiņa – foto? Tāpēc jaunajam uzņēmējam Elvim Čukuram radās doma, kāpēc gan pasākumos nepiedāvāt foto kastes pakalpojumu. “Kopā abi braucam uz  pasākumiem, kāzām, dzimšanas dienām, darba ballītēm, skolu pasākumiem un tamlīdzīgiem pasākumiem, lai izklaidētu cilvēkus,” tā iepazīstināšanu ar paša izveidoto foto kasti sāk jaunais uzņēmējs Elvis Čukurs.

Kā tad šī foto kaste jeb pārvietojamā attēlu uzņemšanas un drukas stacija darbojas? Vispirms gan jāteic, ka tā tiešām ir paliela, koka karkasā veidota un uz statīva novietota kaste. Izrādās – nofotografēt sevi ir vienkārši, to var izdarīt ikkatrs. “Cilvēks atnāk, viņš grib bildi, uzspiež uz ekrāna, notiek laika atskaite, viņš skatās augšā objektīvā un smaida. Un tad spiež printēt divas kopijas. Un tagad fotokaste dara savu darbiņu. Tā ideja radās tajā gadā, kad ar sieviņu precējāmies un gribējās sev uz kāzām šādu fotokaseti, bet kāzas tās ir lielas izmaksas. Bet tā ideja palika.”

Tad Elvim radinieki ieteica apskatīties, ko piedāvā Valmieras novada biznesa atbalsta programma „Zīle” un mudināja pamēģināt uzrakstīt projektu.

 Elvis neslēpj, ka projektu rakstījis pirmo reizi un uztraukums jau bijis, vai izdosies. Bet izdevās gūt atbalstu, tad, meklējot padomu internetā, kā arī pašam gatavojot koka detaļas, tapa fotokaste. “Nezinājām, kā būs, cik cilvēku pieteiksies, cik būs liela interese. Ja pagājušo gadu jūlijā man bija pirmais pasākums, tad augusts man piepildījās nedēļas laikā. Tas nav tā, ka dienu dienā es strādāju, bet katru nedēļas nogali un varbūt kādā darba dienā. Tā līdz decembrim kalendārs bija ļoti pilns.”

Atbalsta programmā „Zīle Startam” rakstīts arī  vēl viens projekts. “Tā ir dārza spēle „Cornhol”, tā Latvijā vēl nav tik populāra, bet pamazām, pamazām, kā visi jaunie sporta veidi, kur nav vajadzīgs liels inventārs, var spēlēt ārā, svaigā gaisā, arī telpās.”

Pamatdoma, kā  ir tāda, ka ir divi pārnēsājami spēles laukumi, ir divas komandas, kuras sacenšas ar nelielu maisiņu mešanu, punkti tiek skaitīti attiecībā, kurā spēles laukuma daļā maisiņš trāpa.

Elvis tagad ir gandarīts par savu uzdrīkstēšanos izmēģināt spēkus, rakstot projektus un par iegūto atbalstu savu ideju realizēšanai. “Esmu priecīgs, ka es to iespēju izmantoju, es domāju, ka katram vajadzētu pamēģināt, jo tiešām projektus nebiju vispār rakstījis, pakonsultējoties ar zinošākiem cilvēkiem, nonācām līdz šim rezultātam.”

Kā vēl vienu būtisku aspektu Elvis uzsver Valmieras Attīstības aģentūras darbinieku pretimnākošo attieksmi,  neliedzot padomu, kas biznesa jomas iesācējiem ir ļoti būtiski.