Politiski un birokrātiski, ģeogrāfiski un ģeodēziski, kā arī dažādi citi šķēršļi līdz šim būtiski ietekmēja žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Nupat uzbūvēti pirmie kilometri. Tuvojoties ziemai, ir ieceres darbu tempu paātrināt, lai pēc gada ar pusi projektu beidzot noslēgtu. Ņemot vērā Polijas un Lietuvas, kā arī pašu pieredzi uz robežas ar Krieviju, žogs būtiski mazina nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaitu.
Robežniekos Krāslavas novadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tikko uzbūvēti pirmie pieci kilometri ar aptuveni četrus metrus augstu žogu. Notiek arī pārējo posmu izveide, dzeloņstiepļu nostiprināšana, taku izbūve un citi būvdarbi. Žogs Valsts robežsardzei hibrīdkara apstākļos palīdzēs cīnīties ar nelegālo robežšķērsošanu. “Es absolūti varu apgalvot, ka šāds žogs fiziski aiztur robežpārkāpējus, bez tehniskiem līdzekļiem šāda žoga pārvarēšana nav iespējama. Kad bija uzstādīts pagaidu žogs, tad bija attiecīgi mēģinājumi to pārkniebt un šķērsot. Šo posmu, kas ir piecu kilometru garumā izbūvēts, gadījumi, mēģinājumi to šķērsot nav bijuši,” saka Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Juris Martukāns.
Nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas Valsts robežsardze pagaidām raksturo kā mērenu, līdz šim septembrī aizturētas 150 personas. Juris Martukāns: “Vidēji nedēļā tiek nodrošināta 60-80 nelegālo imigrantu atturēšana ieceļošanai Latvijas republikā. Lietuvas, Polijas pieredze parādīja to faktu, ka masveida pieplūduma gadījumos kā viens no labākajiem atturošajiem līdzekļiem ir žogs.”
Projekta uzsākšanu gan vairākus gadus kavēja dažādi kā birokrātiski un ģeopolitiski šķēršļi, tā arī seši ar valsts austrumu robežas izbūvi saistīti apjomīgi kriminālprocesi. Fiziski veicot būvdarbus, kavējošs faktors ir pierobežas sarežģītais reljefs. Turklāt līdz šim Latvijas valsts robežjosla kadastrāli nav uzmērīta. Šādi darbi veikti pirmo reizi.
Līdz nākamā gada pavasarim paredzēts noslēgt pirmo posmu, izbūvējot sauszemes žogu aptuveni 84 kilometru garumā. Tāpat jāveic virkne citu papilddarbu. Kopējās izmaksas veido aptuveni 102,7 miljoni eiro. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs saka: “Kopā jāatmežo 80 kilometri. Pašlaik ir atmežoti gandrīz 60, tāpat ir izbūvēti pa šo laiku četri tilti pāri upēm. Pašlaik vidējais ātrums, ko dienā izbūvē, ir 200 metri, attiecīgi jau nākamnedēļ ātrums tiks dubultots, sasniedzot jau drīzumā vienu kilometru fiziskā žoga būvniecības dienā. Faktiski piecas reizes vairāk.” Ir arī iecere žogam pievienot optisko kabeli ar novērošanas kamerām, tā nelegālos robežšķērsošanas mēģinājumus konstatēt ātrāk, turklāt attālināti – bez fiziskas robežsargu klātbūtnes.
Žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas teju 150 kilometru garumā būs pabeigts 2024. gada februārī, drīz pēc tam noslēgsies noslēgsies arī apkārtējās infrastruktūras izveide.
#SIF_NVZ2022
