Politiskajā vidē notiek diskusija par to, vai un kā nodrošināt, ka dalība Saeimas vēlēšanās tiktu liegta politiskajiem spēkiem, kuri nenosoda karu Ukrainā vai pat pauž atklātu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. Daļa ReTV uzrunāto politiķu uzskata, ka likumiskā bāze tamlīdzīgu aktivitāšu ierobežošanai ir pietiekama – lai tikai tiesībsargājošās iestādes darot savu darbu. Citi turpretī apsver nepieciešamību ieviest jaunas likuma normas vai esošās padarīt vēl bargākas. Tiesību eksperti un politologi savukārt aicina nepārspīlēt ar jaunu ierobežojumu ieviešanu, lai saglabātos trauslais līdzsvars starp valsts drošības interesēm un demokrātijas principiem.
ReTV Ziņu dienesta uzrunātie Saeimas partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka prokremlisku politisko spēku dalība Saeimas vēlēšanās nav pieļaujama. Atšķiras tikai viedokļi par mehānismiem, kā to nodrošināt. Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts, “Saskaņa”: “No vienas puses - Latvijas politikā nav vietas cilvēkiem, kuri atbalsta Krievijas karu Ukrainā. No otras puses - mēs esam tiesiska valsts. Šeit man ir ļoti daudz profesionāla rakstura jautājumu, kādā veidā to var īstenot, jo es pieņemu, ka neviens politisks spēks neatļautos ierakstīt, piemēram, programmā: “Mēs esam pret Krieviju un mēs esam pret Ukrainu.””
Saeimas deputāts (JV) Ainārs Latkovskis: “Jebkurš pasaules parlaments izvairās pieņemt deklaratīvas normas, jo, tiklīdz tāda norma parādītos, visas tās partijas, kuras pašlaik skaļi atbalsta Krieviju, automātiski tam piekristu un nākamajā dienā darītu ko pavisam citu. Bet ir jau mehānisms, kas loģiski pārstāv [valsts interešu aizsardzību]: tas ir Krimināllikums, kurā ir normas pret genocīda slavināšanu, agresorvalsts atbalstīšanu, līdz ar to tiesībsargājošajām iestādēm ir jāizmanto normas, un arī valstij, sabiedrībai, kuras vienkārši ir jāpielieto.”
Latkovskis atgādina, ka krimināli sodītām personām dalība Saeimas vēlēšanās ir aizliegta, bet, komentējot ReTV Ziņu dienesta repliku, ka tiesas procesi Latvijā ir pietiekami gari, norādīja, ka šādām ar valsts drošību tieši saistītām lietām būtu jābūt prioritārām.
Vienam no Zaļo un zemnieku savienības līderiem Mārim Kučinskim šķiet, ka instrumentu prokremlisku politisko spēku ierobežošanai ir iespējams ieviest, pastiprinot jau esošos. Saeimas deputāts (ZZS) Māris Kučinskis: “Šobrīd esošās normas būtu jāpastiprina. Tas ir jādara tiesiski. Tā kā vadu arī Nacionālās drošības komisiju, varu apliecināt, ka mēs būtu gatavi, tikko saņemtu šādu [tiesiski] izvērtētu “produktu”, mēs to izskatītu un, iespējams, būtu gatavi arī virzīt Saeimai apstiprināšanai.”
Atbildot uz jautājumu, vai līdz Saeimas vēlēšanām pietiks laika jaunās normas ieviest, Kučinskis pauda, ka “pret vienu otru” šādas lietas jau esot ierosinātas, nevienu gan vārdā nenosaucot.
Arī Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore prognozē, ka attiecīgi grozījumi varētu iegūt likuma spēku un attiekties jau uz šoruden gaidāmajām vēlēšanām, tiesa, ne bez pretestības. “Iebildumi, protams, būs, protams, no tā spektra, kuru mēs jau zinām, tā sakot, no kreisā spektra, kaut gan arī šeit ir tāda interesanta situācija, ko mēs vērojam, ka pēc kara, kas sākās februārī, visas Saeimas partijas parakstīja un pēc būtības atbalstīja [Krievijas agresijas] nosodījumu. Tas ir rezultējies aptauju rezultātos, ka daudzi no Latvijas krievvalodīgajiem, kuri agrāk atbalstīja “Saskaņu”, tagad sāk atbalstīt Latvijas Krievu savienību.”
Saeimas deputāts (Konservatīvie) Krišjānis Feldmans: “Valsts drošības dienests jau ir pievērsis uzmanību Latvijas Krievu savienībai; es saprotu, ka ir nosūtīts arī rakstisks aicinājums – cik zinu no publiski pieejamās informācijas - ievērot Latvijas Republikā spēkā esošos likumus, kas aizliedz genocīda un citu noziegumu noliegšanu, arī militāras agresijas atbalstīšanu. Tur atkarībā no situācijas ir normas, kas paredz gan kriminālo, gan administratīvo atbildību. Tajā skaitā Valsts drošības dienestam ir tiesības rosināt šādu organizāciju, kas ir klaji pretvalstiskas, likvidēšanu.”
Jāatgādina, ka no Latvijas Krievu savienības Eiropas Parlamentā ievēlētā Tatjana Ždanoka bija viena no retajām deputātēm, kura neatbalstīja parlamenta rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā. Un tieši Ždanokas lietu ar nesekmīgo tiesāšanos par iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās kā piemēru tam, kā likumos noteikt ierobežojumus, min politoloģe Laura Minskere, kura atbalsta ideju par stingrāku nosacījumu ieviešanu. “Ja mēs velkam paralēles, deputāta kandidāti, kas publiski būtu atbalstījuši Krievijas agresiju Ukrainā un mēģinājuši attaisnot kara noziegumus, viņu tiesības kandidēt varētu tikt ierobežotas, ja Saeima tā lemtu, jo no valsts drošības interesēm mēs varam uzskatīt, ka šādas personas ir potenciāls risks Latvijas valsts drošībai.”
Politoloģe Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” direktore, vadošā pētniece, savukārt aicina kara pastiprināto vēlmi uzraudzīt un sodīt līdzsvarot ar demokrātijas principiem. “Jautājums par to, vai vajadzētu ierobežot tās partijas, kas vēlas startēt vēlēšanās, bet atbalsta karu vai Kremli, ir ārkārtīgi sarežģīts. Man šķiet, ka vienkāršākā daļa ir par agresīva kara atbalstīšanu, par to, manuprāt, pat paredzēts sods Krimināllikumā, līdz ar to tur nevajadzētu būt milzīgām problēmām. Ja to var pierādīt, ka cilvēks atbalsta agresīvu karu, viņu no vēlēšanu procesa izslēgt. Kas attiecas uz atbalstu Kremlim vai Krievijai kā tādai, tas viss ir daudz sarežģītāk, jo tomēr mums jāņem vērā, ka demokrātiskās valstis parasti tikai ārkārtīgos izņēmuma gadījumos ir gatavas iet uz to, ka liedz cilvēkam iespējas piedalīties vēlēšanās. Ja visas Eiropas valstis aizliegtu vēlēšanās piedalīties partijām, kuras ir prokremliskās noskaņās, diezgan liela daļa no attiecīgās sabiedrības vēlēšanās nevarētu piedalīties.”
Kā piemēru Iveta Kažoka min Francijas galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu, kura kandidē uz valsts prezidenta posteni - par spīti tam, ka nav norobežojusies no agrāk paustā atbalsta par diktatoru dēvētajam Krievijas līderim Vladimiram Putinam. Arī tiesību eksperta Arvīda Dravnieka teiktajā ieskanas līdzīgs brīdinošs tonis un atgādinājums, ka ierobežojumi vieniem politiskajiem spēkiem var būt izdevīgi citiem. “Par ko īsti ir runa? Ka politiķi politisku iemeslu dēļ izslēgtu no šīs konkurences, no vēlēšanām. Demokrātiskā sabiedrībā tas ir vairāk nekā dīvaini. Tas ir tas ceļš, pa kuru šajā gadsimtā aizgāja Krievija, pamazām samazinot dažādas politiskās brīvības, un no tā būtu jāizvairās, cik vien ilgi var. Runa var būt par to, ka partija programmā aicina uz genocīdu, uz kara noziegumiem, - tad šādu partiju nevar reģistrēt, partijai nav statusa un tā nevar pieteikt kandidātus. Ja partija ir reģistrēta, iekļauta Partiju reģistrā, izslēgt no turienes pret partijas gribu [var] tikai ar tiesas spriedumu, tajā tiesas spriedumā ir jābūt ļoti skaidrai argumentācijai. Ja ir kaut kāda šaubu ēna, tā ir par labu partijai.””
Jāpiebilst, ka ReTV izvaicātie eksperti akcentē ne tikai policijas un Valsts drošības dienesta lomu, gan politiskajā vidē, gan plašākā sabiedrībā konstatējot gadījumus, kad atbalstīta Krievijas agresija. Arī politisko partiju finanšu uzraugam – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – ir iespējas pamanīt gadījumus, kad kādas partijas kasē ieplūst nauda no kara dēļ sankcijām pakļautiem uzņēmumiem, un saukt šādas partijas pie atbildības. Par tamlīdzīgiem pārkāpumiem gan KNAB līdz šim nav vēstījis.
