Uzņēmēji nesteigšoties atlaist nevakcinētos darbiniekus

Covid-19 ierobežojumi jau ilgu laiku vairāk vai mazāk ir apgrūtinājuši uzņēmumu darbību, tāpēc uzņēmēji ar dažādiem bonusiem cenšas motivēt darbiniekus vakcinēties. Tomēr tikai retajā uzņēmumā izdevies panākt imunizāciju. Vairums gadījumos lielajos uzņēmumos vakcinēta aptuveni trešā daļa cilvēku, tomēr - uz iespēju atlaist nevakcinētos darbiniekus - uzņēmēji gan raugās visai piesardzīgi.

Ziemā Dārzkopības institūta darbinieki bijuši ļoti piesardzīgi, tāpēc no Covid-19 uzliesmojumiem izdevies izvairīties, bet tagad darbs laboratorijās noris, varētu teikt, pat gluži tāpat kā pirms pandēmijas, jo darbinieki ir vakcinēti. “Noteikti, šī ērtība strādāt ir ļoti svarīga, jo gluži vienkārši mūsu darbs nav tikai sēdēšana pie datora. Mūsu darbs ir praktiskais, un, ja tas tiek liegts, tiek kavēti darbi, kavēti projekti. Es domāju, ka mēs, tie, kas ir vakcinēti, vairāk vai mazāk esam pasargāti no cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies. Tā ir viņu pašu atbildība, vai viņi vēlas piedalīties mūsu kolektīvā darbībā,” saka Dalija Segliņa, Dārzkopības institūta vadošā pētniece, nodaļas vadītāja.

Institūtā strādā ne tikai zinātnieki. Arī saimniecības daļā vakcinēti esot visi, turklāt bez “burkāniem un pātagām” priekšzīmi rādījis nodaļas vadītājs. “Mani motivēja, ka tuvākam, tālākam paziņam Covid-19 beidzās letāli, un daži paziņas, kas ir izslimojuši, teica, ka tas nav nekas labs, ir ļoti smagi, un otrreiz ar neko tādu negribētu slimot,” Artis Balodis, Dārzkopības institūta saimniecības daļas vadītājs.

Kopumā no institūtā strādājošajiem nedaudz vairāk kā 100 darbiniekiem vakcinācijas sertifikāts esot 85%. Tas atbilst apjomam, kas nepieciešams, lai iestātos pūļa imunitāte, ko infektologi gribētu redzēt arī Latvijā kopumā. Ar valdības iecerēto plānu no 1. oktobra ļaut nevakcinētos darbiniekus atlaist, institūta direktore ir apmierināta, tomēr uzsver, ka labais rezultāts panākts individuālās pārrunās, un, visticamāk, atlaišana netikšot pielietota. “Šādā situācijā darbiniekiem, kas nebūs vakcinēti, nebūs iespēja atrasties Dārzkopības institūta telpas. Ja viņi darba pienākumus var veikt attālināti - nav problēma, ja nevar būs jārisina ļoti individuāli, jo iemesli varbūt dažādi. Ja cilvēks saklausījies nepatiesu info un nobijies, tā var būt saruna, ja kas cits - bezalgas atvaļinājums, bet mēs katru gadījumu risināsim individuāli,” skaidro Inese Ebele, Dārzkopības institūta direktore.

Vienā no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, olu ražotnē, precīzas statistikas gan neesot, bet tiekot lēsts, ka sertifikāts varētu būt 30-40% darbinieku. Vakcinācijas jautājums katrā sanāksmē tiekot pārrunāts ar ražošanas daļu un personāldaļu, bet ko uzspiest darbiniekiem gan nevarot atļauties. “Ļoti jauki, ka ir kaut kāda juridiska brīvība, bet es domāju, ka tas nekādā mērā nemainīs mūsu ikdienu, mūsu attieksmi, jo ir skaidrs, ka darbinieki mūsdienās ir vislielākā vērtība. Dabūt un arī noturēt kvalitatīvus darbiniekus - liels izaicinājums ikvienam uzņēmējam, kur nu vēl ražošanā,” saka Toms Auškāps, a/s “Balticovo” valdes loceklis.

Savukārt kūdras pārstrādes uzņēmumā “Laflora”, kur patstāvīgi strādā ap 300 darbinieku, vakcinēti esot tie, kuri strādā ar klientiem. Pārējiem jāizlemj pašiem. Par ieceri dot vairāk juridiskas brīvības, kas varbūt ļautu piespiest pārdomāt, vakcinācijas pretiniekus uzņēmuma vadītājs ir skeptisks, sauc to par ielāpu likšanu valdības kļūdām. “Mēs būtībā tagad esam ķīlnieka lomā, jo cilvēki ir neizpratnē. Tai pretējai pusei, kas uzskata, ka nedrīkst (vakcinēties), ka ir ļoti lieli riski, nav tāda izsvērta pretargumentācija. Diemžēl arī šī kampaņa vairāk rada tādu negatīvu efektu, manuprāt,” skaidro Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem - vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši gandrīz 712 000 cilvēku.

 


Foto: Freepik