Vai atbalstāt pieminekļa “Rēzeknes atbrīvotājiem” demontāžu? Uz šādu jautājumu latviski un krieviski šonedēļ aicināti atbildēt rēzeknieši pašvaldības mājaslapā izvietotajās aptaujās. Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzsver, ka šādai viedokļu apkopošanai likumiska spēka nav, tomēr pašvaldība cer ar to, kā arī padziļinātu pieminekļa izpēti, atrast tam kultūrvēsturisku vērtību un pēc demontāžas pieminekli nevis iznīcināt, bet pārvietot uz kapiem vai muzeju.

Sarežģīta un neviennozīmīga noskaņa Rēzeknē ir par pieminekļa “Rēzeknes atbrīvotājiem” turpmāko likteni. Šonedēļ pašvaldības mājaslapā par tā demontāžu izveidotas divas vienādas aptaujas latviešu un krievu valodās, kur saņemtas vairāk nekā 16 000 balsis. No tām aptuveni 54% ir par pieminekļa demontāžu, 42% neatbalsta nojaukšanu, bet 4% vēlas, lai pieminekli pārvieto. Viedokļi atšķiras arī pilsētā uzrunātājiem iedzīvotājiem.

“Laba vai slikta, bet tā ir vēsture! Vēstures liecības. Tagad mūsu valdība apvaino Putinu, ka viņš mēģina pārrakstīt vēsturi, bet - ko viņi paši dara?” saka Rēzeknes novada iedzīvotājs Aivars.

Rēzeknes iedzīvotāja Gaļina: “Ar pieminekļiem karot nav vērts. Es uzskatu, ja Miera ielas kapos ir Brāļu kapi, tad labāk būtu pārvietot turp.”

Komentāros pie aptaujas pausti arī ironiski secinājumi, ka apkopot viedokļus nav jēgas, jo pieminekli tik un tā nojauks. To apstiprina arī VARAM.

VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša: “Atbildot uz jautājumu, vai tas kaut kā var ietekmēt gala lēmumu par pieminekļa nojaukšanu? Tā atbilde ir – nē. Tā aptauja, protams, var parādīt viedokli, taču tas nekādā veidā neietekmē pienākumu izpildīt likumā noteikto.”

Turklāt - aptaujā var piedalīties jebkurš, ne tikai Rēzeknes iedzīvotāji. Pašvaldība plašākus komentārus par to mums nesniedz, lai gan īsi pirms tam citiem medijiem skaidro, ka ar aptauju vēlas panākt kompromisu – pieminekli pārvietot, nevis iznīcināt. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs: “Pašlaik mēs gaidām arī Kultūras mantojuma pārvaldes informāciju par 3D uzmērīšanu. Vietējie mākslinieki to ir veidojuši. Es domāju, ka tā ir daļa no vēstures. Katrs var kaut kā citādāk, protams, attiekties pret to, it īpaši tagadējos apstākļos.”

Piemineklis, kas vietējo vidū dēvēts par “Aļošu”, atklāts pirms 46 gadiem, tā autori ir tēlnieki Otto Kalējs un Ojārs Siliņš. Tas ir arī latviešu tēlniecības padomiskā modernisma paraugs, atzīts par vietējas nozīmes vēstures pieminekli. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informē, ka māksliniecisko, arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību šāda veida objektiem vai to elementiem no 22 pašvaldībām, kur tos jādemontē, meklē arī Daugavpilī, Alūksnes novadā un Rīgā. “Visticamāk, piemineklis ceļos uz Rīgu. Vismaz uz šo brīdi tāda informācija ir. Vismaz viņš netiks demontēts tā brutāli kā citās vietās,” saka Georgijs Orlovs.

Iedzīvotāju viedokļus pašvaldība gaida vēl līdz rītdienai. Aptaujas rezultātus kopā ar dažādu biedrību atbalsta vēstulēm pašvaldība pievienos kultūrvēsturiskās izpētes materiāliem un iesniegs VARAM.