Vai elektroautomašīnas domātas lielākoties braukšanai pa Rīgu vai Pierīgu?

Elektroauto testi sākās Biķernieku trasē, kur elektroauto spējas pārbaudīja žūrijas pārstāvji – dažādi auto jomas speciālisti. Pēc pārbaudījumiem trasē visi devās kopīgā braucienā uz Igates pili, lai jaunākos elektroauto modeļus pārbaudītu pa mūsu Latvijas ceļiem. Pasākuma dalībnieki vērtēja auto vadāmību, komfortu, citus aspektus, kā arī, protams, cik lielu attālumu tas var veikt ar vienu uzlādi. Kopumā braucienā devās 22 tikai ar elektrību darbināmi auto. 

“Latvijas e-auto 2024/25” žūrijas pārstāvis Uldis Hmieļevskis: “Šis ir unikāls pasākums. Tas iezīmē to, ka auto industrija un veids, kā mēs pārvietojamies, mainās. Tas ilustrē mirkli, kad pārejam no fosilām degvielām uz atjaunojamo enerģiju. Populārākie ir klasiskie elektroauto, bet vai tie būs tie, kas strādās pēc 5-10 gadiem, mēs nezinām. Nāk iekšā jaunas tehnoloģijas, piemēram, sintētiskās degvielas, ko izstradā “Porsche”, lai iekšdedzes dzinējā varētu izmantot zaļo degvielu.” 

Viens no populārākajiem cilvēku aizpriedumiem ir, ka elektroautomašīnas domātas lielākoties braukšanai pa Rīgu vai Pierīgu, jo tur ir visa tam paredzētā infrastruktūra. Tomēr, kā norāda pasākuma rīkotāji, tā nav. Elektroauto uzlādes stacijas pietiekoši lielā skaitā ir izvietotas gar Latvijas lielākajiem autoceļiem un ir arī pilsētās. Tomēr mūsdienās ir elektroautomašīnas, kas spēj veikt gana lielus attālumus. “Tavsauto TV” galvenais redaktors Roberts Jansons stāsta: “Testi parāda, ka mazākais nobraukums, ko auto spēj veikt, ir vismaz 300 kilometri. Dārgākās, modernākās mašīnas spēj pieveikt 600 kilometrus. Tas nozīmē, ka, dzīvojot Latvijā, varat mierīgi ceļot. Varat braukt ārpus Latvijas robežām. Kas ir pats svarīgākais, auto uzlāde ir ļoti ātra. Šādiem auto varat atjaunot 100 km nepieciešamo enerģijju 10-15 minūtēs. Galvenais, lai pretī ir attiecīga uzlādes stacija, kas spēj to nodrošināt. ” 

Elektroauto uzlādes tīkla “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš, līdzīgi kā citi elektroauto īpašnieki, savu braucamo atstāj lādēties, kamēr apmeklē lielveikalu. Viņš arī ir veicis kādu eksperimentu, lai pārbaudītu, cik daudz automašīnas baterija būs uzādēta, kamēr pats iegādājās pārtikas preces. “Es savu uzlādi pielieku klāt citām rutīnām. Aizbraucu uz veikalu, uzliektu tur lādēties. Vienreiz speciāli nomēriju. Aizgāju, lai nopirktu tikai pienu un olas. Nāktu atpakaļ, mašīnai bija klāt pienākuši 50%. Tas notiek tik ātri. Uzlādes tīkli ir, mašīnas spēj ņemt pretī. ”

Tiesa gan – cilvēkiem, kuri nākotnē plāno iegādāties elektroauto, būtu jāizvērtē savi ikdienas paradumi un attālumi, kas jāveic ar automobili. Lai arī ar modernajām elektroautomašīnām maksimāli var veikt ap 700-800 kilometriem, patiesā situācija dzīvē var atšķirties. “Cilvēkiem jāizvērtē savs dzīves ritms un tas, kā auto lietot. Es, piemēram, dzīvoju Liepājā, bieži ir jābūt Rīgā. Vienas dienas laikā jānobrauc 600-700 km. Man ir svarīgi, lai būtu trīs minūšu uzlāde un nobraukums 700-800 km. To mūsdienās var sasniegt ar klasiskajiem iekšdedzes dzinējiem. Manam darba ritmam tīrs elektroauto nederēs. Ja es strādāju un pārvietojums ir 100-200 km, var pie mājas lādēt, elektroauto ir tas, kas vajadzīgs, ”skaidro Hmieļevskis.

Viņam piekrīt arī žurnālists Gints Gavers, kurš uzskata, cilvēkiem, kuriem ikdienā ar auto jāveic lieli attālumi, elektroautomašīna nebūs top izvēle. Tomēr, pārvietojoties ar šāda veida automašīnu pilsētas robežās, mēs varam samazināt kaitīgo izmešu koncentrāciju. “Es domāju, ka šobrīd esam patālu no tā, lai cilvēks, kurš dzīvo Daugavpilī, bet kuram trīs reizes nedēļā ir jābūt Rīgā, ka tas būtu viņa mīļākais transportlīdzeklis. Visticamākais, tas ir domāts, kas cilvēkam, kas dienā nobrauc ap 100 kilometriem. Vai tas ir piepilsētā, vai pilsētā, tas nav svarīgi. Bet tieši pilsētā ir kaitīgo izmešu koncentrācija, ja mēs nedaudz to atbrīvojam, tad ir labi. Protams, ja mēs to varam atļauties.”

Savukārt, ja runājam par iespēju brauciena laikā savu spēkratu uzlādēt, lielākā elektroauto uzlādes tīkla “Eleport Latvija” vadītājs skaidro, ka nepieciešamības gadījumā uzlādes stacijas ir iespējams atrast ar pašas automašīnas palīdzību. Proti – automobiļi ir aprīkoti ar navigācijas sistēmām, kuri tad arī norādīs ceļu uz uzlādes punktu. Kārlis Mendziņš: “Tas ir vairāk nezināšanas jautājums, nekā tas, ka tiešām nebūs, kur uzlādēt. Pašas mašīnas ir aprīkotas ar navigācijas, kas redz, kur ir tuvākā uzlādes stacija. Var arī paskatīties aplikācijās, kas rāda visas uzlādes stacijas. Es teiktu, ka tur ir 99% no visām uzlādes stacijām Eiropā.”

Jāņem gan vērā fakts, ka pie uzlādes stacijām, kas ir ārpus pilsētām, var būt garākas rindas vai arī tās automašīnas bateriju tik ātri uzlādēt nevarēs.

Savukārt lielākā elektroauto uzlādes tīkla “Eleport Latvija” vadītājs stāsta, ka uzlādes stacijas sāk parādīties arī pie daudzzīvokļu namiem. “Sāk attīstīties arī šāds bizness, ka pie daudzzīvokļu namiem tiek uzstādītas divas officiālas stāvvietas, kas ir paredzētas uzlādei. Tās netiek privatizētas, tās ir visiem paredzētas. Arī cilvēkiem no malas. Ja paskatāmies, kāds ir sadalījums starp to, cik uzlādē publiskajā tīklā un cik māju tīklā, varam novērot, ka agrīnie, kas nopirka elektroauto, bija gana turīgi. Divas trešdaļas vai pat vairāk lādējas privāti. Tā viena trešdaļa lādējas pubiskajā tīklā. ”

Lai arī auto nozares pārstāvji uzskata, ka elektroauto kļūst arvien attīstītāki, tomēr joprojām gana augstas ir šo auto cenas. Tas ir iemesls, kādēļ liela daļa autovadītāju aizvien izvēlas braukt ar benzīna vai dīzeļdzinēja automašīnām.