Vai jāņuzāles jāvāc pirms Jāņiem?

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, teju katrs latvietis dodas dabā, lai ievāktu labākās jāņuzāles kā vainagam, tā tējām, taču atrast pļavas ar noderīgām zālītēm kļūst grūtāk. “Izrādās, ka tur, kur manā kādreizējā Jāņu pļavu sarakstā bija tas un tas, un tas - vajadzēja būt pīpenēm, vajadzēja būt dzeltenajām ilzītēm un vēl daudziem citiem augiem -, tādu pļavu nemaz nav,” stāsta Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte.

Cēsu viduslaiku pilī vēlas atgriezt vēsturisko ainavu, lai dārzā augtu tie augi, kas bijuši zināmi pirms vairākiem gadsimtiem. Proti, arheoloģisko izrakumu laikā iegūti augsnes paraugi, no tiem izdalīti augu putekšņi. 

Kopā ar talciniekiem pavasarī divās slejās tika noņemta velēna, izveidojot daļu no vēlamās pļavas ar vairāk nekā 30 augiem. “Liels, liels vēlējums tām pašvaldībām, kas grib, lai viņiem būtu lielas pļavas, atļaut atstāt saviem iedzīvotājiem kādu skaistu dobīti savā divarpus vai četru centimetru zālienā!”

Dārzniece norāda - pļavas patiešām trūkst, jo vairums pārvēršas par lauksaimniecībā izmantojamu zālāju. Tāpēc, ja ir iespējas, katrs var veidot savu Jāņu pļavu, lai neizzustu dabas daudzveidība. “Jāņuzāļu pļavā noteikti vajag pīpenes. Patiesībā ar pīpenēm var darīt pavisam viltīgi. Var izrakt no un iestādīt to pīpeni. Arī mēs pilī tā esam darījuši, ka esam izrakuši gan pīpenes, gan pļavas cigoriņu, dzeltenās ilzītes.”

Pļavā var audzēt arī balto pa-nātri, kas smaržo un garšo kā medus, vai kodīgo laimiņu, kuru izmanto zīlēšanā. Dārzniece stāsta, ka arī sarkanais aboliņš ir ļoti populāra jāņuzāle, bet pļava, kurā ir tikai sarkanais āboliņš, nebūs interesanta. Bieži vien speciāli tiekot piesēts, lai ir āboliņš lopbarībai vai augsegas maiņai. Āboliņam ir daudz labu īpašību. No āboliņa var gatavot tēju, vārīt sīrupu, aboliņu var pīt vainagā un tas vienkārši ir skaists. Tēju gatavo tad, kad ir kādas iekaisuma problēmas.”

Tas, ka jāņuzāles jāvāc pirms Jāņiem, esot mīts. Tautas apziņā tas iegājies praktiska iemesla dēļ - agrāk pēc saulgriežiem sākusies siena pļauja, līdz ar to latviešiem vienkārši nebija laika vākt zālītes. “Katram pašam ir jāatrod savs jāņuzāļu saraksts. Arī tās trejdeviņas - tas arī ir kaut kas mistisks un maģisks. Latgalē populārs augs ir Lēdzerkste - zaļš, gaiši zaļš,gandrīz salātkrāsas lapām. Birztalu nārbulis - burvīgs augs, kas skaitās Vidzemes jāņuzāle. Viena no, jo dažos novados tā ir madara vai sarkanais āboliņš. Vēl no jāņuzālēm jāmin paparde un mūžam neatrodamais papardes zieds. Patiesībā dažas papardes ir ārstnieciskas. Arī maģija šeit ir klāt un nevar tā ieteikt - tagad jums ir jālasa tas vai tas, vai tas. Nu, šeit nav aptieka, katram jāmeklē savs ceļš pie šiem augiem.” 


Foto: Freepik