Vai kūpinājumi paliks kūpinājumi?

Eiropas komisija vēlas pārskatīt dalībvalstīm piešķirtās , šobrīd spēkā esošās atkāpes tradicionāli kūpinātajiem produktiem. Šobrīd aktualizētas pieļaujamās benzo(a)pirēna normas arī kūpinātā sierā un citos kūpinātos produktos. Piemēram, kūpinātā paprikā. Pret šādu vēlmi iebilst gan Zemkopības ministrija, gan vairums nozares pārstāvju.

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja: '' Tas nozīmē uzreiz reālu eksporta samazinājumu, jo tad mums uzreiz vajadzēs ievērot prasības. Pašlaik mūsu pētījumi rāda, ka mēs nepārsniedzam pieļautos apjomus. Tas mums ir liels patīkams pārsteigums, ka mēs esam zem esošajiem līmeņiem, bet paaugstināt vēl vienu slieksni mēs esam kategoriski pret.''

''Tas nav tikai tādās lielās ražotnēs. Tie ir arī mazie ražotāji kuri to dara, un tā sadaļa tad vispār būs izslēgta no tirgus. Tad panāks, ka paliks ''kreisie'' kūpinājumi? Jā, tā arī varētu teikt.''

LBUTU LPTF (lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte )rakstiskais komentārs:

''Ja tiks samazināta produktu apstrādes intensitāte ar dūmiem, kas rodas kūpināšanas laikā, izmainīsies produktu garša, krāsa. Tāpēc kļūst aktuāls viens jautājums, līdz kādam līmenim var samazināt šo normu. Kā arī vai kūpinātu produktu nosaukumā, tad varēs lietot vārdu "kūpināti". ''

Kūpinājumi un žāvējumi Latvijā iecienīti jau gadsimtiem senā pagātnē. Kūpināto produktu klāsts laika gaitā papildinājies. Līdzās žāvētai gaļai un zivīm esam atklājuši arī kūpināto sieru un biezpienu. Eiropas komisija gan uzskata, ka tradicionālās kūpināšanas metodes produktos atstāj benzo(a)pirēnus, kam ir kaitīga ietekme uz veselību. Diskusija par to bija jau pirms dažiem gadiem. Tolaik tika panākts pārejas periods līdz 2029. gadam, tomēr tagad Eiropas komisija pēkšņi vēlas šobrīd spēkā esošās atkāpes pārskatīt.

Jāpiebilst, ka lielie uzņēmumi jau šobrīd aktīvi strādā pie benzo(a)perēna samazināšanas iespējām.A/S''Ķekava Foods'' kūpināto vistu produkciju galvenokārt realizējot vietējā tirgū. Kā skaidro ''Ķekava Foods'' pārstāve benzo(a)pirēns rodas, dūmiem nosēžoties uz produkta virsmas, bet šajā ražotnē dūms esot pēdējā procesa daļa. Turklāt dūmi tiekot radīt no alkšņu un dižskābāržu skaidām, nevis pagalēm vai oglēm, kas dodot papildus benzo(a)pirēna daudzumu,

Maija Avota, A/S''Ķekava Foods'' pārstāve: “Šobrīd Ķekavas kūpinājumiem jau ir piecas reizes zemāks pieļaujamais benzo(a) pirēna līmenis, un pat, ja tiktu pārskatīta šī kategorija mēs noteikti tai atbilstu. Salīdzinot, ja šobrīd pieļaujamais benzo(a)pirēna līmenis ir 12 vienības, tad mums šobrīd ir 2, 5 vienības. Ar savu ražošanas tehnoloģiju esam sasnieguši maksimālo garšu ar minimālo benzo(a)pirēna daudzumu. Mēs šobrīd vērojam šo diskusiju, bet neuztraucamies”

Kā ReTV skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja, izmaiņas, ja tādas tikšot pieņemtas, skaršot vismaz 60% federācijā esošo uzņēmumu, un ne visi jūtas tik droši. Turklāt vēl vairāk cietīšot mājražotāji.

 Ināra Šure: Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja: “Tas nav tikai tādās lielās ražotnēs. Tie ir arī mazie ražotāji kuri to dara, un tā sadaļa tad vispār būs izslēgta no tirgus. Tad panāks, ka paliks ''kreisie'' kūpinājumi? Jā, tā arī varētu teikt.”

ReTV uzrunātie mazie ražotāji kameras priekšā runāt nevēlējās, bet norādīja, ka sasniegt tādus rādītājus, lai atbilstu Eiropas prasībām nevarēs, un, ja tie stāsies spēkā, savu uzņēmējdarbību šajā nišā, visticamāk, pārtrauks. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātē skaidro, ka visam esot savas robežās.

Kā iespējamās pārmaiņas varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku vēl neesot aplēsts, bet arī Zemkopības ministrija Eiropas komisijas pēkšņo vēlmi pārskatīt dalībvalstīm piešķirtās atkāpes neatbalsta. Ministrija EK gatavo savu skaidrojumu, kas jau šodien apspriests ar nozares pārstāvjiem un tikšot papildināts ar uzņēmēju ieteikumiem.