Vai labi motobraucēji piedzimst?

Latvijā ir sākusies jaunā motosezona. Daļa autovadītāju motobraucējus uz ceļiem sagaida ar dalītām jūtām. Tam par pamatu ir pašu motociklistu braukšanas kultūra. Arī šī sezona jau sākusies gan ar bojāgājušajiem, gan ne vienu vien pamanītu pārgalvīgu braucēju. Tiesa, kā norāda Valmieras motobraucēju kluba “FF Riders” prezidents Aivars Deglis, motobraucēju braukšanas stils uzlabojas. “Motobraucēju kultūra uzlabojas. Bet motobraucēju paliek arvien vairāk, kaut kādi gadījumi lec ārā. Bet tāpēc ir organizācijas, kas ir ar saviem noteikumiem, kas disciplinē motobraucēju pulciņu.”

Katru gadu par motobraucējiem izvēlas kļūt arī daļa jauniešu. Aivars Deglis salīdzina mūsdienu jaunatnes prasības pret braucamo ar laiku, kad viņš pats sāka braukt ar motociklu. Tagad jaunieši vairāk izvēlas jaudīgākus motociklus, tad ir jautājums, vai spēj patiesībā ar tiem tikt galā. Deglis: “Viņi ir ienākuši mūsu saimē, bet ir viena negatīva īpašība. Ja mēs jaunībā braucām 350 kubikcentimetru klases motociklu, tad jaunie bez litra neuzskata motociklu par motociklu. Lai litru savaldītu, vajag iemaņas, pieredzi. Labs motobraucējs vai nu ir iedzimts, vai nu viņš ir mācījies, vai arī ir pieredze. Ja ir visi šie trīs, tad viņš ir ļoti labs motobraucējs.”

Stāsts, kā kļuvis par motocikla spēkrata vadītāju, katram ir citādāks. Tāds ir arī Tomam Bergam. Sapnis par savu moci viņam ir bijis gana ilgi. Pašam par prieku to ir izdevies arī realizēt. “Man sapnis par moci bija ļoti sen atpakaļ. Iespējams, pat senāk, nekā ir iespējams iegūt legāli autovadītāja apliecību. Interesanti ir tas, ka man ģimenē neviens ar motocikliem nebrauc. Varbūt vienīgi krusttēvs ar Javu. Man liekas, ka mocis ir forši, un tas bija sapnis, kuru izdevās piepildīt.”

Loģiski, ka ziemas sezonā pa Latvijas ceļiem ar motocikliem neviens nepārvietojas. Tādēļ Tomam ir arī autovadītāja apliecība, loģisks šķiet jautājums, kuru vadītāja apliecību ir vieglāk nokārtot – autobraucēja vai motociklista? Toma pieredzē ir pagājis kāds laika brīdis starp abu apliecību iegūšanas. Tomēr, pēc viņa domām, grūtāk ir iegūt motocikla vadītāja apliecību.

Skaidrs ir tas, ka motocikla un auto vadīšanai ir vajadzīgas dažādas prasmes. Bet tomēr jautājam Tomam – kādas ir sajūtas pēc rudens-ziemas sezonas, pavasarī pārsēžoties uz motocikla? “No moča pārsēžoties automašīnā, ja tas notiek vienā dienā, liekas, ka braucu uz 20 km/h. Lai gan ar motociklu ātrumu nepārkāpju. Ļoti labi uz motocikla var just ārējo vidi. Ir vējš, smaciņas nāk iekšā,  tu esi tuvāk. Par mani runājot, parasti sezonas pirmais brauciens ir uzmanīgs. Apzinos, ka pa ziemu var aizmirsties iemaņas: vadīšana, bremzēšana skatīšānās. Parasti pirmais brauciens ir pa pilsētu, uzmanīgi, lēnām, atceroties, vai visu atceros.”

Lai arī motobraucēji cenšas saglabāt savu tēlu un reputāciju, tomēr nevien ikdienas satiksmē novērojam pārgalvīgus braucējus, kuri aizšaujas garām kā bultas, bet arī sociālajos medijos tādus gadījumus var redzēt pietiekami bieži, jo cilvēki tādas situācijas piefiksē savās viedierīcēs. Toms Bergs gan uzskata, ka vairums motociklu vadītāji brauc prātīgi un cenšas ievērot ceļu satiksmes noteikumus. “Runājot par ceļu kultūru, teikšu tā, ka lielākā daļa motociklistu brauc apzinīgi. Es ticu, ka tos sliktos gadījumus visbiežāk pamanām, jo tos kāds nofilmē un ieliek sociālajos medijos, rodas iespaids, ka motociklisti brauc pārgalvīgi. Taču es pagadījos centrā uz motosezonas atklāšanas pasākumu. Jāsaka, ka tad, kad ir šādi pasākumi, daudziem aizmirstas noteikumi.”

Kas tad ir tās lietas, ko ņemt vērā, ja šogad plānojat iegādāties savu pirmo motociklu? Protams, iegādājoties pirmo motociklu, uzreiz nevajadzētu pirkt moci no dārgā gala. Tomēr Toms Bergs sniedz vēl pāris vērtīgu padomu tiem, kuri ir braucamrīka meklējumos. “Ja tev gribas nopirkt un braukt ar motociklu, noteikti dari to. Tas ir forši, motocikls ir lielisks elements, kā izvēdināt galvu, arī noteikumu robežās. Ir rūpīgi jāizvēlas autoskola un instruktors. Autoskolās motosezonas laikā ir lielas rindas. Tas nozīmē, ka jāsāk mācīties, lai vasaras garumā nonāc pie vadītāja apliecības, kas ļauj braukt ar motociklu. Man arī bija tā – sāku vasaras sākumā un apliecību ieguvu augustā.”

Pats galvenais – jebkuram motocikla vadītājam ir aizsargekipējums. Braukt bez šī ekipējuma ar motociklu nebūtu prāta darbs. Satiksmē un brauciena laikā situācijas var būt dažādas. Nereti redzēts, ka motobraucējs piedzīvo kritienu. Turklāt – aizsargekipējums brauciena laikā spēj pildīt arī citas funkcijas.

Motociklu vadītājiem arī  der atcerēties, ka  viņi ir mazākaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Tādēļ, lai izvairītos no negadījumiem, brauciena laikā nepieciešams ievērot visus satiksmes noteikumus. Vēlams izvairīties no dažādiem pārgalvīgiem manevriem.