Vai ledus halles pārdzīvos krīzi?

Energoresursu straujais cenu kāpums līdz ar Covid-19 ierobežojumiem jau pašreiz būtiski ietekmējis ledus haļļu darbību. Energoresursu cenas ir dubultojušās vai pat trīskāršojušās, bet haļļu noslodze samazinājusies uz pusi. Ledus haļļu asociācijā prognozē, ka bez valsts atbalsta energoresursu cenu kāpumam visas jauno hokejistu kalves nespēs izdzīvot.

Kompresors ledushallēs darbojas neatkarīgi no tā, vai ledus tiek izmantots. Tāpēc ledus hallēs, kur elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir no 80 līdz 100 000 kilovatstundu, cenu kāpumu elektrībai izjūt daudz sāpīgāk nekā peldbaseini vai citas sporta būves. Ne mazāk svarīga ir arī gāzes cena. “Ja skatīsimies uz gāzes cenām, tad tā ir pat trīsreiz pieaugusi, tāpat elektrība – vairāk nekā divas reizes pieaugusi cena. Ja jautājiet vai redzat gaismu tuneļa galā – nē,” saka Aivars Zeltiņš, Jelgavas ledus sporta skolas direktors, hokeja kluba “Zemgale” direktors.

Arī Majoru sporta laukuma slidotavai, kas ir atklātā halle, elektroenerģijas rēķins pieaudzis par trešdaļu, bet apmeklētāju skaits sarucis gan Covid-19 ierobežojumu, gan saslimstības dēļ Jūrmalas ledus laukumā pašreiz vienlaicīgi var atrasties tikai līdz 25 slidotājiem, bet pirms pandēmijas skaits neesot bijis ierobežots. “Gribas teikt: “Dzīvosim – redzēsim!” Bet šis būs ļoti diskutabls jautājums jau pavasarī, izslēdzot kompresorus, domāt, ko darīt nākamā gadā,” saka Jānis Mucenieks, Jūrmalas Sporta servisa centra infrastruktūras nodaļas vadītājs.

Līdzīga situācija arī “OZO” un “Inbox.lv” hallēs, kas gan atšķirībā no Jelgavas un Jūrmalas ir privāti uzņēmumi, kur praktiski neieplūst pašvaldības finansējums. “Man ir izdevies būt tālredzīgam un slēgt ilgtermiņa līgumus, un sadārdzinājums par elektrību ir dubultīgs. Bija 7-8000 eiro mēnesī, tad šobrīd pat nevar teikt, ka dubultā, jo nav noslodzes ledum. Ja būtu pilns noslogojums, būtu dubultā - padsmit tūkstoši eiro par elektrību. Labi mēnesi var, divus, trīs, bet šī ledus halle pēdējo 24 mēnešu laikā ir strādājusi deviņus,” saka Dainis Liepiņš, “OZO” un “Inbox.lv” ledus haļļu līdzīpašnieks.

Kā skaidro uzrunātajās ledus hallēs, ledus laukumu noslodze pašreiz esot tikai 40-50%, bet pacelt pakalpojuma cenas neesot iespējams zemās maksātspējas dēļ.

Pašreiz Latvijā vēl darbojas visas 23 ledus halles. Tomēr, kā ReTV skaidro Latvijas Ledus haļļu asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Miļuns, vai visas spēs pārdzīvot energoresursu krīzi, kam līdzās būtisku ietekmi atstāj arī kovid ierobežojumi, gan vēl nevarot zināt. “Šobrīd vēl ir pāragri par to runāt. Pēc mēnešiem trim, četriem parādīsies, kad viss tas būs savilcies dziļāk. Ja būs tas valsts solītais atbalsts lielāks, ja būs varbūt tāda speciālā palīdzība, tad izdzīvos.”

Pieredze ar dīkstāves pabalstiem liecinot, ka tiem kvalificēties esot grūti, tie nespēj nosegt pat pamatvajadzības. Uzņēmēji jau esot uzrakstījuši iesniegumus, cerot, ka saņems kādu atbalstu no valsts energokrīzes seku mazināšanai, jo tieši halles, īpaši reģionos, ir tās, kur izaug jaunie hokejisti un daiļslidotāji.


Foto: Freepik