Aizvadīti vairāki valsts svētku pasākumi, kuros izpildīta valsts himna. Pēc tās atskaņošanas vai nodziedāšanas nereti var dzirdēt arī aplausus. Jāpiemin, ka likums nenosaka vai un kad šādi drīkst rīkoties.
Ja reiz 18. novembris ir Latvijas neatkarības pasludināšanas diena, tad kādēļ lai, par to priecājoties, nevarētu pēc himnas aplaudēt? Šādas pārdomas radušās cēsniekam Jurim Čeičam. “Esmu nedaudz paskatījies, papētījis. Īsti nav nekādu noteikumu, kas neļautu aplaudēt, bet pēc manām sajūtām tā aplaudēt vēlme ir pietiekami liela. Es gribētu aplaudēt pēc himnas 18. novembrī.”
Taču tā darīt neesot īsti ērti, jo sabiedrībā tomēr ir pieņemts, ka pēc himnas atskaņošanas vai nodziedāšanas neaplaudē. Juris Čeičš: “Domāju, ka lielākā daļa sabiedrības būtu gatava aplaudēt. Nebūtu neveiklo brīžu pirms koncerta. Parasti nodzied himnu, tad tādā ļoti klusā, pieklusinātā atmosfērā apsēžas. Saku godīgi – tāda neveikla situācija.”
Atceres pasākumos, piemiņas un sēru dienās Juris neaplaudētu. Daļa uzrunāto atzīst, ka īsti nezina, no kurienes ir šāds pieņemums. Daži atminas, ka tā mācīts skolā. Tikmēr Valsts protokola departamentā skaidro: “Likumdevējs nav paredzējis kādu noteiktu klātesošo rīcību pēc Latvijas valsts himnas izpildījuma, taču valsts himna ir viens no valsts simboliem. Saskaņā ar starptautiskām protokolārām normām himnas izpildītāji neaicina klātesošos izrādīt pateicību par izpildījumu ar aplausiem, bet gan izrādīt godu valstij, tās simboliem un pamatvērtībām.”
Jāpiemin, ka himnas – tautas svinīgās lūgšanas – izpildījuma laikā klātesošajiem ir jāstāv kājās, vīriešiem ir jānoņem galvassegas un personām valsts fomas tērpos jārīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.
Foto: Freepik
