Vairumam ārstu nav skaidrības par mobilizācijas izsludināšanu

Daudzi mediķi ir neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto mobilizācijas izsludināšanas pieprasījumu. Un galvenā mediķu pretenzija ir par to, ka nepiekrišanas gadījumā viņiem draud kriminālatbildība. Vadzis ir trūcis - tā norāda daudzi medicīnas darbinieki, runājot par Veselības ministrijas pavēlēm un komunikāciju.  

Neizpratne, neziņa un aizvainojums - tā var raksturot mediķu sacīto par iecerēto mobilizācijas plānu. “Diskusijas par piespiedu darbu, sauksim par mobilizāciju, papildus vēl ar kādu kriminālatbildību. Kādā valstī dzīvojam? Medicīnas darbinieku trūkumus no zila gaisa nokrita? No 12 tūkstošiem māsu - strādājošas tikai pieci tūkstoši. Tāpat vien, jo negrib strādāt?” saka Artūrs Šilovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Tuvākajā laikā Jauno ārstu asociācijai būs tikšanās ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai izprastu, kas ir mobilizācijas plāna būtība. Lielu sašutumu mediķos raisa ministrijas nesniegtās atbildes ārstniecības personām, kuras ir gatavas strādāt Covid-19 nodaļās. “Ir daudzi cilvēki, kas pieteicās anketām, atbildēja uz aicinājumiem iesaistīties darbā, viņi nav saņēmuši atgriezenisko saiti, viņi nav informēti, ar viņiem neviens nav sazinājies, jautājums - kāpēc tā? Es ar kolēģiem sašutušas ziņas saņēmām par to. Kāds sakars mobilizācijai ar šo paziņojumu brīdi par cilvēku, kurš nestrādā medicīnā divus līdz trīs gadus, ir gatavs palīdzēt valsts slimnīcās,” saka Artūrs Šilovs.

Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem nav bijusi pieredze, kā tiek organizēts darbs mobilizācijas procesos. Praktiski visi pacienti iesākumā vēršas pie savas ģimenes ārsta, pēc kā seko kontaktpersonu apzināšana, tāpēc primārās veselības aprūpes slogs ir milzīgs. “Daudz tiek runāts un uzsvars likts uz stacionāru atbalstu, uz darbinieku piesaisti stacionāros, kas ir saprotams un pareizi, mums šajos apstākļos jāstiprina primārā veselības aprūpe un arī mobilizācija. Palīdzība ģimenes ārstiem būtu jānodrošina,” skaidro Ainis Dzalbs, Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis.

Mobilizācijas plāns neskars ģimenes ārstu prakses, bet tiks ņemts papildspēks stacionāros no privāto aprūpes struktūrām, kā arī ārpus nozares strādājošās ārstniecības personas, norāda Veselības ministrijā. Vairāk nekā 30 darba gadus nostrādājusī feldšere Agita Hauka, kura šobrīd ir ārstnieciskās masāžas speciāliste, atzīst, ka nevēlētos riskēt ar veselību, dodoties palīgā Covid-19 pacientiem. “Es negribu to darīt, bet, ja lems, ka jādara, tad iešu. Tur jau pēc tam var iestāties kriminālatbildība, tas ir kā padomju armijā uz Černobiļu. Kam bija jāiet, tam bija jāiet. Kā pēc tam, par to vairs nebēdā,” saka Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācija valdes priekšsēdētāja.

Savukārt bijušais anesteziologs, šobrīd Aizkraukles novada domes deputāts, Guntis Lībeks varētu apsvērt ideju par darba atsākšanu medicīnas iestādē. “Es 20 gadus neesmu saskāries ar praktiskām lietām, vajadzētu kādu, dažas dienas vai nedēļu, lai varētu atsvaidzināt zināšanas, praktiskās lietas. Zināšanas jau ir palikušas.”

Aptaujātie mediķi būtu gatavi doties palīdzēt stacionāros Covid-19 pacientiem, jo viens no piespiedu kārtas motivējošiem iemesliem ir kriminālatbildība. Pirms neilga laika izskanēja, ka Latvija lūgs atbalstu citu valstu mediķiem, taču Jauno ārstu asociācijā šaubās, vai šie ārsti vispār brauks uz Latviju.

 


Foto: Freepik