Šī gada pašvaldību vēlēšanās vairs nestartē vēlētāju apvienības, kas bija novados ar 5000 iedzīvotājiem vai mazāk. Lai gan eksperti norādīja, ka vēlētāju apvienībām vajag atļaut darboties, Saeimā nobalsoja par partiju monopolu. Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse ReTV Ziņām norāda, ka lielo partiju attieksme vēlēšanās ir kļuvusi vienaldzīgāka, tāpēc nav interese ieguldīt lielu darbu reklamēšanā.
Ilga Kreituse: “Neieinteresētība uzrunāt cilvēku, negribēšana piesaistīt - loģiski, ka attieksme būs pavisam vienkārša. Ja tu par mani neinteresējies, ja tu mani neuzrunā, ja tu mani nesaki, ko tu darīsi, tikai pilnveidosi visu laiku, nu, tad pilnveido bez manis. Šīs vēlēšanas var būt ar zemāko aktivitāti Latvijas vēsturē.”
Kreituse arī uzskata, ka partiju komunikācijā ir iestājusies stagnācija. Pandēmijas laikā citas nozares ir augušas, taču partijas nav mācījušās, lai sasniegtu vēlētāju. “Ja ir nozares, kur Covid devis pozitīvu grūdienu attīstībai, tad šajā gadījumā, runājot par vēlēšanu kampaņām, man šķiet, ka Covid ir devis grūdienu atpakaļ, novedot pie zemākas kvalitātes un neieinteresētības cilvēku uzrunāt – krāsainā uzrunā, lai piesaistītu uzmanību.”
Arī Rīgas faktors nospēlē savu lomu - vēlēšanas galvaspilsētā bija pagājušajā gadā, tāpēc šogad ažiotāža par novadu pašvaldību vēlēšanām nav tik liela. Partijas arī vairāk koncentrējas uz iedzīvotājiem pilsētās, un informācija pie cilvēkiem ārpus tām par partijām nemaz nenonāk - saka Kreituse.
Savukārt uzņēmuma “Mediju tilts” valdes priekšsēdētāja Laura Minskere uzskata – partiju reklamēšanās kampaņas nav vājas, bet bez “dzirksteles”. Apzinot savas jomas speciālistus visos piecos Latvijas novados, tie norāda, ka priekšvēlēšanu kampaņas ir klusas un garlaicīgas.
Laura Minskere: “Diemžēl tādus inovatīvus un radošus risinājums šajās pašvaldību vēlēšanās neredzam. Lielākā daļa partiju un kandidātu ir izvēlējušies klasisku, piesardzīgu komunikāciju.”
Partijas baidās riskēt un iziet ārpus rāmjiem. Tas saistīs ar topošo pašvaldības lēmumu pieņēmēju zemajām zināšanām digitālajā komunikācijā. Šajās vēlēšanās dominē komunikācija ar sociālo mediju palīdzību, tiesa - ne vienmēr saturiski un vizuāli uzrunājoši.
“Arī retorika starp politiskajām partijām nav asu cīniņu, kas uzspridzinātu vēlētājus. Vieni – par; otri – pret. Mēs neredzam neko tādu. Piemēram, uz iepriekšējām vēlēšanām Daugavpilī, kur bija spraiga cīņa starp oponentiem, tur viss kluss mierīgi,” stāsta Laura Minskere.
Ir satraukums, ka 5. jūnijā uz vēlēšanām aizies kritiski maz balsotāju. Pirms četriem gadiem pie runām devās mazliet vairāk par 50 procentu balsstiesīgo.
Bet, lai vēlētāji varētu vairāk uzzināt par partiju piedāvājumu, jau no pirmdienas, 17. maija, pusdesmitos ReTV kanālā sāksies Latvijā vienīgās klātienes debates.
