Vakcinācija Latvijā praktiski ir apstājusies – tā secina Nacionālais veselības dienests (NVD). Šobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem vakcināciju pabeiguši 69% procenti. Lielākās raizes rada seniori – gandrīz 100 tūkstoši nav saņēmuši nevienu kovida poti.
Pēdējās nedēļas laikā vidēji dienā poti saņēmušas 687 personas; vairums tieši balstvakcīnu. Pērn pavasarī, kad sākās aktīva vakcinēšanās, tie bija pāri 15 tūkstošiem dienā. Šobrīd joprojām ap 500 000 cilvēku, kuri nav saņēmuši nevienu devu. Ģimenes ārsti un vakcinācijas koordinatori ReTV saka – tam ir vairāki iemesli. NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča: “Šeit ir jāņem vērā arī daudzu ārējo faktoru ietekme – ļoti daudzi cilvēki šobrīd slimo, ir tikko izslimojuši, ir atcelti arī epidemioloģiskie drošības noteikumi.”
“Liela daļa gribētāju savas balstvakcīnas saņēma ziemas periodā. Tas bija decembris, janvāris un februāris. Tie, kuri bija nogaidoši, tie ar kovidu ir izslimojuši,” pauž Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts Jelgavas novadā.
Vakcinācijas projekta nodaļā stāsta, ka šobrīd nemaz nekoncentrējas uz bērnu vakcināciju un gados jaunu cilvēku revakcinēšanu. Šobrīd lielākās raizes ir par gados vecākiem cilvēkiem. “Tas galvenais fokuss un galvenā uzmanība tomēr ir uz riska grupām, uz nevakcinētajiem senioriem, jo joprojām Latvijā mums ir ļoti daudz nevakcinētu senioru,” saka Eva Juhņēviča.
Par vecāka gadagājuma cilvēku nevakcinēšanos satraukumu ReTV pauž arī ģimenes ārsti. Tiesa, tagad informācijas aprite ir labāk sakārtota, tāpēc ārstiem ir vieglāk strādāt. “Tā tiek atjaunota reizi mēnesī. Pagājušajā nedēļā mēs arī saņēmām tādu aktualizētu informāciju. Tas tiešām ir mums tāds labs atbalsts, tiek apkopota informācija – vai pacients ir vakcinēts, kad ir vakcinēts, kad nepieciešama balstvakcinācija, vai ir pārslimojis,” saka Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts Jelgavas novadā.
Vaicājot, vai šis vakcinēšanās tukšais periods neveidosies par caurumu jebšu augstu saslimšanu, kurš pēc kāda laika būs jālāpa, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs ReTV saka: “Lai izteiktos par tālāku nākotni, mums pietrūkst datu. Jāņem vērā, ka vakcinācija nedarbojas ilgstoši attiecībā pret omikronu, ir pa trim, četriem, iespējams, pieciem mēnešiem par tādu vērā ņemamu aizsardzību. Tas, ka mēs tagad vakcinēsim pavasarī, vai tas mums dos kādu papildus aizsardzību rudenī? Maz ticams. Pastāv jau tāda iespēja, ka mums būs vajadzīgas balstdevas. Tās būs vajadzīgas, visticamāk, šajā rudens periodā,” saka Ainis Dzalbs.
Lai pārliecinātu par potēšanās nepieciešamību riska grupas, šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte veicot pētījumu, lai noskaidrotu nevakcinēto iemeslus. No ievāktajiem datiem vakcinācijas organizatori rudenī varētu ieviest efektīvākus veicināšanas pasākumus.
#SIF_NVZ2022
