Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aizliedzis katoļu draudzēs sprediķos apšaubīt vakcināciju pret Covid-19. Par aktīvu vēršanos pret potēšanos kāds katoļu priesteris jau atstādināts no amata. Šis jautājums izraisījis plašu šķelšanos gan sabiedrībā kopumā, gan baznīcu draudzēs.
Vakcinācija pret Covid-19 nav teoloģisks jautājums, tāpēc baznīcas kancele nav tā vieta, no kuras būtu jāatskan aicinājumiem potēties vai nepotēties, uzskata ReTV Ziņu dienesta intervētie dažādu konfesiju mācītāji. Tomēr arī šķietami neitrālajai baznīctēvu nostājai ir dažādas nokrāsas, katram no viņiem ir atšķirīgs rīcības pamatojums. “Kancele ir domāta Dieva vārda pasludināšanai, bauslības un evaņģēlija pasludināšanai. Kancele nav domāta runāt par medicīniskiem jautājumiem. Un, ja godīgi, es arī neesmu kompetents runāt par medicīniskiem jautājumiem, jo man nav nekādas medicīniskās izglītības,” saka Edijs Kalekaurs, virsmācītājs Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskajā draudzē.
Mācītājs neslēpj, ka pats ir vakcinējies, taču citus uz to ne pierunājot, nedz atturot. ReTV Ziņu dienesta intervētais katoļu priesteris savukārt akcentē: gan pašreizējais, gan iepriekšējais Romas pāvests, abi ir vakcinējušies pret Covid-19, tā skaidri parādot šīs konfesijas nostāju. “Protams, ka mēs ticam cilvēka sirdsapziņas brīvībai un respektējam viņa lēmumu, bet šim cilvēkam tad ir jārēķinās ar sekām. Un, ja tāds [nevakcinēts] cilvēks sāk teikt, ka man tagad Aglonā neļaus būt pie pārējiem un mani diskriminē, tad šim cilvēkam jāpraktizē tas, ko mēs saucam par piekto tikumu. Ir četri pamattikumi: drosme, apdomība, mērenība, taisnīgums. Un piektais ir veselais saprāts. Un šis cilvēks ir, acīmredzot, vienkārši… To jau redz, ka tas vairs nav prātīgs lēmums, tas nav medicīnisks vai zinātnisks, vai pat morālisks, tās ir kaut kādas emocijas,” pauž Ronalds Melkers, prāvests Cēsu Kristus karaļa draudzē.
“Es neesmu no kanceles ne aicinājis vakcinēties, ne aicinājis nevakcinēties, un tas varbūt saskan ar baptistu konfesijas vienu no pamattēzēm par cilvēka apziņas brīvību, ka, respektīvi, cilvēkiem pašiem ir jāizdara izvēle “par” vai “pret”, vai “vakcinēties vai “nevakcinēties”. Līdz ar to tieši tāpat kā es nesludinu par kādu politisku partiju, reklāmu no kanceles vai kaut ko, kas varētu sašķelt draudzi, līdz ar to es to nedaru arī šajā brīdī,” saka Edgars Mažis, mācītājs Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē.
Mācītāji gan atzīst: tāpat kā sabiedrībā kopumā, arī draudzēs vakcinācijas pretinieku un atbalstītāju vidū jau notiek šķelšanās. Vienprātības nav arī starp mācītājiem, par aģitēšanu pret vakcināciju kāds katoļu priesteris jau atstādināts. Rolands Melkers šādas sankcijas uzskata par pamatotām: “Tad, kad viņš privāti runā, nu, viņš runā, ko viņš runā. Bet, ja viņš runā no kanceles, tur ir tas statuss. Cilvēki uztver to kā oficiālo. Teiksim, prezidents var, grilējot desiņas, runāt, ko viņš grib, bet, ja viņš runā no kanceles ar ģerboni un Latvijas karogu fonā, tur ir katrs vārds izsvērts, parasti iepriekš uzrakstīts, jo tu runā kā prezidents, nevis kā Jānis vai Kārlis.”
Mācītāji atzīst, ka dažādas drūmas pārdomas izraisa situācijas, kad jāizvada draudzes pārstāvji vai pat vairāki vienas ģimenes locekļi, kuri miruši no Covid-19. Priesteri arī atgādina Itālijas smago pieredzi pandēmijas pirmajā vilnī, kad vai visas kristiešu lūgšanas tika veltītas tam, lai tikai būtu vakcīna un nebūtu tik daudz upuru, bet, kad tā pieejama, tā diemžēl kļuvusi par strīdus ābolu.
Foto: la.lv
