Vakcinācijas sertifikātu termiņš – deviņi mēneši?

Vairākas Eiropas valstis šoruden jau noteikušas vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Nu to gatavojas darīt arī Latvija. Lai atvieglotu ceļošanas iespējas, visticamāk, jau tuvākajā laikā sekos arī kāds Eiropas Savienības vienots lēmums. Tomēr rodas jautājums: cik tas ir zinātniski pamatoti, vai tomēr politisks rīks, lai mudinātu saņemt balstvakcīnas.

Nozaru eksperti, tai skaitā medicīnas speciālisti, ir valdības galvenie padomdevēji, piemēram, kādas vakcīnas Latvijā labāk izvēlēties, cik tās ir drošas un kad sākt dažādu sabiedrības grupu vakcināciju. Šobrīd dienas kartībā jautājums, vai vakcinācijas sertifikātiem noteikt derīguma termiņu. Izrādās - šo lēmumu valdība gatava pieņemt bez ekspertu ieteikuma. “Tie lēmumu, kas skar tehniskos risinājumus, kā sertifikātus, sertifikātu derīgumu izmantošana, lemj valdības. Tie ir administratīvi politiski lēmumi, tie līdzīgi tiek lemti arī Eiropas Savienībā kopumā,” skaidro Daniels Pavļuts, veselības ministrs (AP).

Eiropas Savienībā pirmās valstis, kur šoruden noteica vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņus, bija Austrija un Horvātija. Sākotnēji abās valstīs tas bija viens gads, bet šobrīd Austrijā jau tie ir deviņi mēneši. Tikmēr Lietuvas valdība novembrī noteica, ka vakcinācijas sertifikāta jeb “iespēju pases” derīguma termiņš ir septiņi mēneši pēc otrās devas saņemšanas. Pēc šī termiņa beigām, lai “iespēju pasi” saglabātu, nepieciešams veikt antivielu testu vai arī balstvakcināciju. Savukārt Eiropas Komisija šobrīd rosina noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu ceļošanai nepieciešamajiem vakcinācijas sertifikātiem. Latvijas veselības ministrs uzskata, ka, sekojot šim lēmumam, arī Latvijā jānosaka deviņu mēnešu termiņš. 

Daniels Pavļuts: “Viens atskaites punkts - deviņi mēneši, par kuru varētu izlemt Eiropas Savienība. Ņemot vērā arī Latvijas specifiskos apstākļus ka, daudzi ir saņēmuši vienu “Janssen” devu.”      

Par vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu noteikšanu Latvijā no sarunas ar ReTV Ziņām atteicās Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska, atbildot, ka tas ir politisks lēmums un tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Tam sarunā ar ReTV piekrīt arī Imunizācijas valsts padomes locekle, profesore Anita Villeruša. “Man nav pieejamu datu, kas balstīti zinātniskās publikācijās, kurās noteikts kāds termiņš, kad sertifikātam jābeidz darbība. Šis te sertifikāta derīguma termiņš tiek atšķirīgi interpretēts dažādās valstīs. Tas tikai liecina, ka tas ir politisks rīks, lai mēs kādā veidā mudinātu sabiedrību gan primāri vakcinēties, gan saņemt šo te balstvakcīnas devu.”

Villeruša gan uzsver, šobrīd, kad strauji izplatās Omikron vīrusa paveids, politiķiem tomēr ir jānonāk pie vienota lēmuma par pamatvakcinācijas termiņa pagarināšanu ar trešo poti. “Te nu gan ir zinātniski pierādījumi, ka šajos apstākļos, kad pasaulē parādās Omikron vīruss, arī pirmās publikācijas, kas ir atrodamas, liecina, ka esošā vakcīna divās devās nav pietiekoši efektīva.”

Tas, kā katra valsts nosaka vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu, esot atkarīgs no dažādiem iekšējiem apstākļiem. Tai skaitā no vīrusa izplatības sabiedrībā, arī iedzīvotāju gatavības būt apzinīgiem un ievērot pulcēšanās un citus ierobežojumus, un tas jau vairs nav atkarīgs no zinātnieku ieteikumiem. 


Foto: Freepik