Valdībai rudenī būs jāatskaitās par progresu dzemdību un pēcdzemdību atbalsta uzlabošanā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu uzdot valdībai līdz 30.septembrim ziņot par progresu atbalsta grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā nodrošināšanā.

Komisija to lēma, skatot iedzīvotāju iniciatīvu šajā jautājumā. Veselības ministrijas (VM) pārstāve pauda, ka VM konceptuāli atbalsta šo iniciatīvu un ka pašlaik šajā jomā notiek sagatavošanās darbi pilotprojekta sākšanai 2024.gada otrajā pusē. Tas arī palīdzēs saprast, kāds resursu apjoms būs nepieciešams, lai papildu atbalstu ieviestu vispārīgi.

Papildus veselības aprūpes nodrošināšanai šajās jomās topošajiem un jaunajiem vecākiem būs nepieciešama starpdisciplinārā sadarbība, norādīja gan VM, gan sabiedrisko organizāciju pārstāves.

Nevalstiskās jomas pārstāves vērsa uzmanību, ka ir sievietes, kuras saskaras ar nenormāli traumējošām dzemdībām un ka šādas problēmas var notikt gan normāli plānotās dzemdībās, gan atsevišķos gadījumos arī mediķu neizdarības dēļ.

Tāpat palīdzība jāsniedz sievietēm, kuras ilgu laiku dzīvo, nezinot, ka viņām ir pēcdzemdību depresija.

Ierasti Saeimai vēl jālemj par komisijas virzītā priekšlikuma apstiprināšanu. Mandātu komisija par šo lēmumu informēs par konkrēto jomu atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja fonda "Mammamammai.eu" dibinātāja un valdes locekle Jekaterina Zilpauša, atbilstoši fonda apkopotajiem datiem, 34% sieviešu nav informētas par sagatavošanos dzemdībām - relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu, savukārt 45% sieviešu nav informētas par zīdīšanu - priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu.

Tāpat dati liecina, ka 54% sieviešu nav informētas par vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām, bet 69,7% sieviešu nav informētas par pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi.

Fonds "Mammamammai.eu" iniciatīvā aicina ieviest individuālu profesionālu sagatavošanu dzemdībām, nepārtrauktu atbalstu dzemdībās, kā arī atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām un papildināt to ar preventīvā atbalsta paketi - pēc vajadzības nodrošinot fizioterapeita, psiholoģisko, emocionālais un/vai praktisko atbalstu, kā arī zīdīšanas konsultācijas.

Fonda tuvākais mērķis ir pilotprojektā pēc šīs programmas atbalstīt vismaz 100 ģimenes. "Kamēr iniciatīva tiek skatīta valdībā, jau tagad meklējam mecenātus, kas mūs varētu atbalstīt. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss," papildina Zilpauša.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas kopā ar jaundzimušo, kas tika atrasts miris. Viņas vīrs publiski atzina, ka sieva ārstēja pēcdzemdību depresiju.

Valsts policija informēja, ka saņēmusi ekspertu atzinumu par zīdaiņa nāves iemeslu, un eksperti konstatējuši, ka bērns miris 1.novembrī no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma.


Foto: Freepik; ilustratīvs