Valmierā godināti četri Dimanta pāri

Pašā 2022. gada izskaņā Valmieras novada Dzimtsarakstu nodaļā svinīgā ceremonijā sveica Dimanta pārus, kas atzīmē savas laulības 60. gadadienu. Šī bija pirmā reize, kad kāzu jubilārus aicināja pieteikties no visa Valmieras novada. Atsaucās četri pāri, divus no viņiem godināja Dzimtsarakstu nodaļā, bet pārējos divus nozīmīgajā kāzu jubilejā sveica viņu dzīvesvietā. 

Dimants ir visvērtīgākais un dārgākais no visiem akmeņiem, tas ir laimes un spēka simbols. Ne velti tas izvēlēts arī par 60. laulības gadadienas simbolu. Sveicot Dimanta pārus, skanēja daudz sirsnīgu vārdu un laba vēlējumu, atzīstot, ka ģimene ir sabiedrības stabilākā vērtība. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Vija Kuģe teic, ka pēc šīs svinīgās ceremonijas radusies doma nākamo gadu pasākumiem. “Varbūt vajadzētu arī pieaicināt bērnus un mazbērnus. Jo mums to Dimanta pāru nav tik daudz, un tas arī būtu ļoti mīļi. Un tad gada nogalē, pēc Zelta pāru svinīgās ceremonijas, aicināt arī Dimanta pārus.”

Interesanti, ka abi Dimanta pāri savu laulības gadadienu atzīmēja tieši decembra nogalē. Atsaucot atmiņā savu kāzu dienu tālajā 1962. gadā, valmierieši atcerējās, ka ārā valdījusi barga ziema, bijis mīnus 30 grādu sals. Andris un Rita Zigrida Liepiņi turklāt ne tikai reģistrējuši laulību dzimtsarakstu nodaļā, bet salaulāti arī baznīcā. “Ritas mamma ļoti gribēja, lai būtu baznīcā. Un baznīcā arī nebija nekāda apkure, tikpat auksts kā ārā. Bet mācītājs bija sarunāts, un vakarā tajā mūs salaulāja, lai gan tas bija jāveic slepeni,” viens otru papildinpt stāsta Liepiņu pāris. Abi izaudzinājuši divus bērnus, nu priecājas par četriem mazbērniem un sešiem mazmazbērniem. Dzīvesbiedri atzīst, ka aizvadītie gadi bijuši skaisti, ar kopīgām interesēm, darbiem un rūpēm. “Sava māja, savs dārzs, viss jākopj, viss jādara kopīgi. Māja bija jābūvē, apkārtne jāiekārto, bērni jāaudzina, mazbērni jāsagaida, pēc tam arī mazmazbērni. Nu jādzīvo vēl, cik varēs,” stāsta A. Liepiņš.

Tāpat arī Vija un Uldis Zēvaldi teic, ka ar kādu īpašu recepti vai ilgās laulības noslēpumu padalīties nevar. “Cilvēkiem vienkārši vajag vienam ar otru mācēt sadzīvot, pievērt acis, ja kaut kas ir ne tā, kā vajadzīgs, un es domāju, ka tādas receptes vispār nav. Tik ilgi esam kopā nodzīvojuši. Mums jau nebija arī tajā laikā daudz brīva laika. Viss pagāja darbā. No rīta agri bērnus aizveda uz bērnudārzu, tad uz darbu. Viss jau gāja ar vienu ieskrējienu,” atmiņās dalās V. Zēvalde. Vīrs Uldis piebilst, ka sieva visu mūžu nostrādājusi medicīnas jomā, bet pašam bijušas divas darba vietas: vispirms ceļu daļa un pēc tam slimnīca. “Viss ir pagājis Valmierā, strādāts Valmieras cilvēku labā. 50 gadi ir atdoti medicīnai,” stāsta Vija. “Man 47,” papildina Uldis, sakot, ka labi atceras, ko toreizējais slimnīcas vadītājs Bērziņš viņam jautājis. “Vai jūs esat ģimenes cilvēks? Es teicu, nē. Tad viņš man novēlēja patīkamu darbu. Un te nu viņa ir,” smaida Uldis Zēvalds, norādot uz sievu. Zēvaldu ģimenē izauguši divi dēli, nu jau tā kuplinājusies ar sešiem mazbērniem un četriem mazmazbērniem. Kā nosaka Uldis, viss ir labi un labāk nevar būt. 

Jāpiebilst, ka šogad savās mājās pašvaldības sveicienus Dimanta kāzās saņēma arī Aleksandrs un Filiata Repkini no Dikļu pagasta, kā arī Voldemārs un Dace Pahomovi no Valmieras.