Ap 2000 kilometrus garo ceļu uz Ukrainu šodien sāka mērot Valmieras novada pašvaldības dāvināts satiksmes autobuss. Tas piepildīts ar dažādām saimniecībā noderīgām mantām, kuras saziedojuši iedzīvotāji, dodas uz Krievijas armijas izpostīto un izlaupīto Trostjaņecu Krievijas pierobežā.

Trostjaņeca atrodas Krievijas pierobežā, ilgāku laiku tā bija Krievijas armijas okupēta. Kad iebrucēju karaspēks atkāpās, atklājās postaža: agresors bija sagrāvis pilsētas infrastruktūru, sabiedriskā transporta sistēmu, nopostījis mājas, zadzis un laupījis. Trostjaņecas mērs Jurijs Bova saka: “Krievi izlaupīja celtniecības preču veikalus, vairumbāzes, nozaga sadzīves tehniku, elektroierīces, visu, kas bija pilsētā. Šodien pat nevar elementāri nopirkt piekaramo atslēgu, nav lāpstu, nav cirvju. Nav pat vienkāršas plēves, kuras vajadzīgas, lai cilvēki varētu apklāt mājas, kurām vairs nav jumtu.”

Atbildot uz Trostjaņecas lūgumu palīdzēt, Valmieras novada pašvaldība atrada iespēju pilsētai uzdāvināt lietotu satiksmes autobusu, ar kuru uz Ukrainu tiks nogādāta arī dažādu saimniecībā noderīgu lietu krava. 

Ziedoto mantu pieņēmēja Iveta Laiviņa stāsta: “Cilvēki bija ļoti, ļoti atsaucīgi, jo viens un tas pats cilvēks nāca divas un pat trīs reizes, nesa, jautāja, vai var nest lietotu, bet izmazgātu veļu. Visu mēs arī ņēmām pretī. Praktiski nebija, ko nevarētu ņemt pretī un atraidīt. Visvairāk bija atnesta gultas veļa, dvieļi, paladziņi, spilveni, arī lielā sadzīves tehnika.”

“Autobuss ir noņemts no uzskaites Latvijā. Tam ir piešķirti tranzīta numuri izvešanai no Eiropas Savienības. Šeit ir arī mantas Černogradas brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – ugunsdrošie tērpi. Uz robežas viņi sagaidīs, tās paņems. Arī ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem mums ir izveidojusies sadarbība, viņiem tur tagad darba daudz,” saka Jānis Baiks, Valmieras novada domes priekšsēdētājs.

Ukrainas mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka, kura kopš marta ar bērniem dzīvo Valmierā un savai valstij palīdz organizēt atbalstu no attāluma, ReTV pauž - viņa nepiekrītot, ka dāvinājums Trostjaņecai ir vien piliens vajadzību jūrā. “Ziniet, ir tāds teiciens: no katra pa diedziņam – plikajam krekliņš. Ja katra Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vai citu valstu pilsēta šādi palīdzēs, ticiet man, tas mums tikai palīdzēs, nostiprinās mūsu ticību uzvarai un ar katru dienu tuvinās to. Visrezultatīvākā palīdzība ir šāda – sadzirdēt lūgumu un ātri pieņemt lēmumu, kā tas noticis ar šo autobusu uz Trostjaņecu.” 

Kamēr autobuss ar sabiedriskajam transportam atļauto maksimālo ātrumu 70 kilometri stundā uzsāk mērot tālo ceļu, Ukrainas pārstāve aicina nepagurt no ziņām par karu un nepierast pie tā, ka netālu risinās netaisnīgs un nežēlīgs iebrukums, bet gan darīt, kas vien ir katra spēkos, lai ukraiņiem palīdzētu.

#SIF_NVZ2022