Valmierā un citviet slēdz restorānus un kafejnīcas

 Rēķini par gāzi un elektrību kļuvuši tik lieli, ka dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau izlēmuši savus uzņēmumus slēgt – pirms nonāk parādos. Citi vēl cer uz tūlītēju energoresursu cenu griestu noteikšanu. Ja ne, sekos lavīnveidīga ēstuvju slēgšana, kas vēlāk ietekmēs visu valsts ekonomiku, brīdina nozares pārstāvji. 

“...šī ir atvadu vēstule, augusts būs pēdējais pilnais mūsu darbošanās mēnesis. Septembrī “Bekko” slēdzas pavisam ciet,” – tā sociālās saziņas vietnē Facebook pēc četru gadu darbības pavēstīja Cēsīs iecienīta itāļu restorāniņa saimnieki. Klienti komentāros neslēpj vilšanos.  

Nevēlēdamies runāt kameras priekšā, telefonsarunā ar ReTV picērijas īpašnieki saka – saņēmuši augusta rēķinus un sapratuši, ka nevēlas iedzīvoties parādos. Līdzīgā noskaņojumā slēgtas Valmierā populārā restorāna “Vecpuisis” durvis. 

Izmisumu neslēpj arī citu ēstuvju īpašnieki. Restorānu “Vairāk saules” līdzīpašnieks, šefpavārs Endijs Bērziņš saka: “Es stāstu par viena restorāna rēķinu: bija 1800 eiro, sākās karš, un bija trīsarpus tūkstoši; jūnijā, jūlijā – piecarpus tūkstoši, un tas ir tikai par elektrību, Mēs saprotam – ir karš, ir grūti, labi, aizmirstam par peļņu, piepūšam vaigus, tam ir jāiziet cauri... Augusta rēķins ir 9200. Tas vienkārši noslauka veselo saprātu.”

Endijs Bērziņš stāsta, ka elektrības rēķini kļuvusiši “astronomiski” par spīti tam, ka patēriņš dažādos veidos samazināts par aptuveni 10 procentiem. 

Šis piemērs ilustrē situāciju visā nozarē, kurai melnā līnija sākās jau kovida pandēmijas laikā. Kara ietekmē krīze padziļinājusies gan tūristu skaita apsīkuma, gan enerģijas resursu dārdzības dēļ, taču atbalsta mehānismi netiekot līdzi, un arī nodokļu slogs atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm ēdināšanas pakalpojumiem neesot samazināts. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis: “Šeit vēl rodas daudz jautājumu par mūsu konkurētspēju reģionā, jo, ja lietuviešu uzņēmēji ir konkurētspējīgāki šīs samazinātās likmes dēļ vai igauņi ir konkurētspējīgāki, jo viņi ir vieglāk pārdzīvojuši pandēmijas perioda ierobežojumus, kas tur bijuši mazāki un maigāki, pastāv liels risks, ka šie uzņēmēji ienāks mūsu tirgū, jo mēs esam vienotā, kopīgā tirgū, un pārpirks mūsu uzņēmumus, kas šobrīd arī notiek.” 

Nozares pārstāvji akcentē - lai izvairītos no kraha, vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī atbalsts mājsaimniecībām, lai cilvēkiem taupības nolūkos nenāktos pilnīgi atteikties no paraduma ēst ārpus mājas. 

Izskan arī pārmetumi energoresursu piegādātājiem par pelnīšanu uz sadārdzinājuma rēķina. Endijs Bērziņš saka: “Tajā pašā laikā “Latvijas Gāzei” peļņa debesīs; “Latvenergo” augustā būs – simtprocentīgi es jums dodu garantiju! – būs vēsturiski vislielākā peļņa viena mēneša ietvaros; tas ir valsts uzņēmums.” 

Ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji ierosina piegādātājiem noteikt energoresursu cenu griestus un rīkoties nekavējoties, nevis kaut kad nākotnē. Citādi jau drīz pannas un katlus nākšoties likt pie malas. 



#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik