Elektrības cenu kāpums un ģeopolitiskā situācija liek meklēt risinājumus energoneatkarībai, līdz ar to arvien vairāk uzņēmēju izvēlas uzstādīt saules paneļus un veidot saules enerģijas parkus. Viens no apjomīgiem parkiem Vidzemē top netālu no Valmieras.
“AJ Power grupa” pārstāvis Kristaps Dīriņš stāsta, ka parks aizņem apmēram astoņus hektārus. “Saules parka kopējā jauda ir vairāk kā četri megavati, kas kopumā gada laikā saražos vairāk kā četrus tūkstošus megavatstundas zaļās elektroenerģijas. Šis saules parks tiks pieslēgts “Sadales tīkla” publiskajam tīklam, un elektroenerģija nonāks pie tuvākajiem patērētājiem. Šajā gadījumā tā ir Valmieras pilsēta, Valmieras novads. Saules parks gada laikā nodrošinātu vairāk nekā 2000 mājsaimniecības ar elektroenerģiju, kas, salīdzinot ar CO2 ietaupījumu, ietaupa 1360 tonnas CO2 gadā. Tas ir principā ir līdzvērtīgi 60 hektāriem meža.”
Valmieras apkaime šī projekta īstenošanai, kā stāsta Kristaps Dīriņš, nav izraudzīta nejauši. “Sākot strādāt pie šī projekta, esam izpētījuši vairākas vietas Latvijā. Valmieras novads tika izvēlēts, pirmkārt, tāpēc, ka šis ir ļoti perspektīvs novads, kurā ir gan ražošana, gan plašā apdzīvotība. Šajā novadā šādi projekti ir nepieciešami, lai uz vietas vietējie patērētāji lietotu šo šeit saražoto enerģiju.”
Šobrīd par alternatīvās enerģijas ieviešanu gan daudz diskutē, gan arī ir liela interese par saules paneļu uzstādīšanu, bet – vai Latvijā, kur rudens un ziemas periodā ir daudz apmākušos dienu, saules enerģija var būt veiksmīgs risinājums? “Saules paneļi pēc būtības ražo ne tik daudz no saules gaismas, bet kopumā no saules radiācijas. Viennozīmīgi, ka apmākušās dienās saules radiācija ir mazāka, bet tas nenozīmē, ka tie neražo neko. Saules paneļi ražo visu cauru gadu, protams, ļoti apmākušās dienās, kad ir liels nokrišņu daudzums, ražība ir ļoti zema. Kopumā saules enerģijas izstrāde Latvijā ir ļoti prognozējama. To mēs redzam pēc publiskajiem datiem, uz kā balstām savus aprēķinus, gan arī esam izbūvējuši vairākus saules parkus, kur jau redzam tās faktiskās izstrādes.”
Projekta īstenotāji uzsver, ka saules enerģijas parki ir viens faktoriem, kas palīdz veidot mūsu valsts energo neatkarību. Lai to īstenotu, kā vērtē uzņēmēji, ir svarīga stabilitāte šajā biznesa vidē – bez straujām un lielām tarifu izmaiņām, jābūt plānojamai nodokļu politika. “Tajā brīdī, kad sākās Ukrainas karš, sākās lielā energokrīze. Šis temats tika aktualizēts. Ne par velti šobrīd ir izveidota arī Klimata un enerģētikas ministrija, kas risinās šos jautājumus. Šeit noteikti ir jābūt centrālajai pārvaldei – ar konkrētu plānu, kā attīstīt un kā vispār virzīties mūsu enerģētikas politikai. Tas, kas šobrīd notiek pašā industrijā, ir bijis ļoti liels saspīlējums. Šis ir ļoti karsts temats. To redzam pēc izņemtajām atļaujām. Ir sanācis, ka būtībā visā Latvijā ir rezervētas jaudas, vairs nav “teorētiski uz papīra” uzstādīt jaunus saules parkus, tāpēc arī valdībā ir nonākts pie secinājuma, ka šī sistēma īsti nav kārtībā. Lielākoties jaudas ir rezervētas “uz papīra”, praktiski šī te izbūve nenotiek ne tuvu tādos apmēros, kā plānots, līdz ar to ir likumdošanā jaunās izmaiņas, ka ir jaudas rezervācijas maksas. Kā tas viss rezultēsies, redzēsim jau pavisam drīz. Tas būt 31. marts, kad rezervācijas maksas būs stājušās spēkā. Industrijā būs kaut kāda jauna pārkārtošanās.”
Kristaps Dīriņš arī uzsver, ka, ilgtermiņā attīstot valstī šādus projektus, mēs iegūsim to, ka mums elektroenerģijas cena kļūs stabilāka un arī zemāka. Plānots, ka Valmieras novadā saules enerģijas parks darbu sāks šovasar, bet projekta īstenotāji Valmieras novadu vērtē kā potenciālu vietu, kur arī nākotnē varētu veidot līdzīgus saules parkus.
Foto: Freepik; ilustratīvs
