Satikāmies ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri, lai parunātu par māju energoefektivitāti. Viņa uzsvēra, ka viens no labajiem piemēriem ir Valmieras novads.
Par to, kas ir energoefektivitāte un nepieciešamība pēc māju siltināšanas, arvien vairāk sākām apspriest pēdējo divu gadu laikā, kad rēķinos summa bija tik liela, ka nepievērst tai uzmanību nevarējām. Vaidere: “Mēs nevaram vairs kurināt tā, kā to darījām savulaik padomju laikos, kad kurināja ļoti siltas telpas, tajā pašā laikā turēja logus vaļā. Tagad galvenais ir taupīt enerģijas resursus, enerģijas izdevumus. Tas tiek darīts vairākos virzienos. Viens no šādiem taupīšanas veidiem ir energoefektivitāte mājokļos.”
Vidēji Eiropā ir renovētas vien 25% daudzdzīvokļu mājas, Rīgā tie ir 3%. Inese Vaidere uzsver, ka situācija Latvijā ir diezgan traģiska. Jaunā direktīva ir, ka līdz 2050. gadam visām ēkām jābūt ar nulles emisiju. “Skaidrs, ka tas viss prasa arī lielus līdzekļus, tāpēc šajā pārskatītajā diektīvā ir ieplānota elastīguma klauzule, ka dalībvalstīm ir iespējams izmantot ekonomikas atjaunošanas fondu. Arī ekonomikas sociālo fondu, pie kā strādājam vides komitejā, lai padarītu vieglāku dzīvi tiem, kam nav tik daudz līdzekļu.”
Pie māju siltināšanas svarīgi uzsvērt ir enerģijas taupīšanu. Ir panākta vienošanās, ka līdz 2030. gadam Eiropa varēs ietaupīt 12% no pašreiz lietojāmās enerģijas. Tas nozīmē, ka katram mākonim ir zelta maliņa. Ja dauddzīvokļu mājām siltuma padeve tiks piegriezta, ir iespējams saņemt atbalstu tai pašai mājokļa siltināšanai un arī saules paneļu uzstādīšanai, arī privātmājām. “Ja privātmāja ir atjaunojama un ir ģimene ar bērniem, var saņemt visai lielas atlaides. Es pat rēķināju, ka var līdz 8000 eiro gan saules paneļu uzstādīšanai, gan arī mājas renovācijai. Šī sabiedrība “Altum”, kas pārvalda Eiropas līdzekļus, ir īstā, kur vērsties un noskaidrot iespējas un saņemt palīdzību. Tas katram iedzīvotājam ir jādara.”
Kā iepriekš Inese Vaidere uzsvēra, ka Latvijā māju siltināšana, maigi izsakoties, nav diez ko populāra, toties ir dažas pilsētas, kas šo iespēju izmanto un pat pietiekami veiksmīgi. “Ir dažas pilsētas, kurām labi veicies, – Liepāja, Cēsis, Valmiera, Olaine. Liekas, ka arī Daugavpilī ir dažas labas lietas izdarītas. Bet kopumā Latvijai ir pārāk maz līdzekļi domāti tam, lai notiktu ēku renovācija, jo tur valstī ir jālīdz darboties.”
Devāmies pie viena no labajiem piemēriem – Valmiera jeb “Valmieras namsaimnieks”, kas pārvalda 156 daudzdzīvokļu mājas. Šobrīd ir renovētas 59. “Taisnības labad jāsaka, ka visas 59 nav pilnās renovācijas. 54 ir pilnās renovācijas, sākotnēji bija arī daļējās renovācijas, tātad piecas mājas ir ar daļējo renovāciju, kur siltina māju galus vai pamatus,” sacīja SIA “Valmieras Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks.
“Valmieras namsaimnieks” pirmo daudzdzīvokļu māju renovēja 2005. gadā, kad atbalsta finansējums vēl nebija pieejams. Tas nozīmē, ka tās mājas tika renovētas 100% no pašu iedzīvotāju līdzekļiem. Kabraks: “Pirmās Eiropas naudu projekti parādījās 2009. gadā. Līdz ar to ar Eiropas naudu palīdzību renovētās mājas projekti sākās no 2011. gada. Tas ir tīri skaidrojošais darbs. Principā vienādi spēles noteikumi ir visā Latvijā. Cik daudz izdodas cilvēkus pārliecināt, ka to vajag darīt.”
Valmierā ir vairākas mājas, kas ieguvašas titulu “Gada energoefektīvākā māja”. Andris Kabraks stāsta, ka vienai no mājām, renovācijas ieguvums siltuma patēriņā ir 67%. Pie tam, tai mājai, iestājoties aukstajam laikam, apkure tiek pieslēgta vēlāk nekā citām, jo vēl nav nepieciešams.
Andris Kabraks uzsver, ka grūtākais ir pārliecināt māju iedzīvotājus par labu renovācijai. Viņš saredz, ka vēl varētu renovēt astoņas mājas, bet pārējās cilvēki ir pesimistiski noskaņoti. Pieredze rāda, ka pēc renovācijas tie cilvēki, kuri neatbalstīja renovāciju, savu nostāju pilnībā ir mainījuši.
